Pasākumi Latvijā

Trīs dienu Ziemassvētku gadatirgus Ķīpsalas izstāžu hallē, kas sevi dēvē par lielāko Baltijā: bezmaksas ieeja, bezmaksas radošās darbnīcas “Rotaļnīcas kvartālā”, piepūšamo atrakciju parks un “Baltic Food Zone”. 2026. gadā — 11.–13. decembrī.

Teātris Vienības namā — 1937. gadā celtā ēkā Daugavpils centrā. Izrādes latviešu un krievu valodā.

Latvijas vecākā koncertzāle: slēgtā Mazā zāle celta 1936. gadā un atjaunota 2015. gadā, vasaras Lielā zāle ar ap 2100 vietām — 1963. gadā. Vasarā notiek festivāli un lieli koncerti, ziemā — koncerti Mazajā zālē.

Mūzikas klubs un bārs vēsturiskā ēkā Liepājas centrā, pazīstama dzīvās mūzikas koncertu vieta.

Daudzzāļu kinoteātris Rīgas centrā pie Centrāltirgus (agrāk Kino Citadele): jaunākās filmas, lielākoties oriģinālvalodā ar subtitriem.

Kultūras telpa Skanstē, kas 2019. gadā atklāta 1903. gadā celtā preču stacijas noliktavā ar stikla un tērauda piebūvi. Galvenā zāle uzņem līdz 2000 apmeklētāju; koncerti, izrādes un izstādes.

Teātris, dibināts 1992. gadā. Pēc ilgas pārbūves tas 2024. gadā atgriezās savā vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā 25.

Pilsētas kultūras centrs Majoros, Jomas ielā: koncerti, izrādes, kino seansi un pasākumi.

Atjaunotu 19. gadsimta koka namu kvartāls Pārdaugavā. Sestdienās 10:00–16:00 notiek vietējo ražotāju un amatnieku tirgus ar radošajām darbnīcām bērniem, bet sezonas svētkos — koncerti, izstādes un brīvdabas izrādes.

Kamerkino un galerija Elizabetes ielā ar autorkino un dokumentālo filmu seansiem.

Koncertzāle un kultūras centrs Rēzeknē, atklāts 2013. gadā: koncerti, izrādes un festivāli Latgales galvaspilsētā.

Leļļu teātris Rīgas centrā, dibināts 1944. gadā; 2023. gada beigās atgriezās atjaunotajā ēkā Barona ielā. Izrādes bērniem un jauniešiem latviešu un krievu valodā, kā arī iestudējumi pieaugušajiem.

Drāmas teātris 1902. gadā celtā ēkā, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Izrādes notiek trīs zālēs, galvenokārt latviešu valodā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta nams pie Pilsētas kanāla. Ēka atklāta 1863. gadā kā Rīgas pilsētas teātris; šodien te iestudē operas un baletus, notiek koncerti un viesizrādes.

Koncertzāle Liepājas ostmalā ar dzintarkrāsas fasādi, atklāta 2015. gadā; arhitekts Folkers Gīnke. Liepājas Simfoniskā orķestra mājvieta, notiek arī populārās mūzikas koncerti un izrādes.

Vēsturiskais Lielās ģildes nams Vecrīgā, 19. gadsimta vidū pārbūvēts neogotikas stilā. Tā koncertzālē mājo Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Latvijas vecākais profesionālais teātris, dibināts 1907. gadā; drāmas, komēdijas un mūzikas izrādes Liepājas centrā.

Dziesmu un deju svētku galvenā estrāde Mežaparkā; svētki šeit notiek kopš 1955. gada. Pēc pārbūves pirmās kārtas (2018) skatītājiem ir ap 30 000 sēdvietu, un vasarās te notiek lielākie koncerti Latvijā.

Krievu drāmas teātris Vecrīgā, dibināts 1883. gadā — viens no vecākajiem krievu teātriem ārpus Krievijas.

Lielākais viduslaiku dievnams Baltijā, celts kopš 1211. gada. Doma ērģelēs (1884) ir vairāk nekā 6700 stabuļu; regulāri notiek ērģeļmūzikas un kora koncerti.

Koncertzāle vēsturiskajos Spīķeros aiz Centrāltirgus — kamerorķestra Sinfonietta Rīga mājvieta. Kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas koncerti.

Kinoteātris ar greznu vēsturisko interjeru, atklāts 1923. gadā. Rāda Eiropas un pasaules mākslas filmas, notiek kino festivāli un pirmizrādes.

Teātra un koncertu nams Ventspils Ostgalā: viesizrādes, koncerti, izstādes un pasākumi.

Drāmas teātris Valmierā, dibināts 1923. gadā. 2024. gadā tas atgriezās pārbūvētajā ēkā Lāčplēša ielā.

Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā: Latvijas amatnieku darinājumi, karstie dzērieni un gardumi no vairāk nekā 80 tirgotājiem. Brīvdienās — koncerti un aktivitātes bērniem: Ziemassvētku vecītis, karuselis un radošās darbnīcas.

Kultūras pils Teikā, celta 20. gadsimta vidū VEF rūpnīcas darbiniekiem. Koncerti, izrādes un pasākumi, ēkā darbojas daudzi amatiermākslas kolektīvi.

Koncertzāle, atklāta 2014. gadā; arhitekts Juris Poga. Lielajā zālē 805 vietas, ir arī kamerzāles, kur notiek koncerti, izrādes un kino seansi.

Lielākā daudzfunkcionālā arēna Latvijā, atklāta 2006. gadā (agrāk Arēna Rīga). Hokeja un basketbola spēles, lieli koncerti un šovi.

Daudzzāļu kinoteātris tirdzniecības centrā Akropole Rīga, atvērts 2019. gadā kā pirmais Apollo kino Latvijā.

Kinoteātris tirdzniecības centrā Domina Shopping Teikā, atvērts 2021. gadā.

Kinoteātris tirdzniecības centrā Rīga Plaza, atvērts 2021. gadā: astoņas zāles ar 963 vietām.

Teātris, ko 1920. gadā dibināja režisors Eduards Smiļģis. Kopš 1977. gada tas spēlē arhitektes Martas Staņas projektētā modernisma ēkā, kur Lielajā zālē ir līdz 980 vietām, ir arī Mazā un Kamerzāle.

Neatkarīgais teātris Āgenskalnā, kur iestudējumus veido jaunie un topošie mākslinieki — par aktuālām pasaules, vietējām un personīgām tēmām.

Teātris, kas iestudē tikai mūsdienās dzīvojošu dramaturgu lugas.

Neatkarīgais teātris Avotu apkaimē: savi iestudējumi, viesizrādes no ārzemēm, koncerti un citi mūsdienu skatuves mākslas notikumi.

Iluzionisma teātris un muzejs Torņakalnā: burvju un ilūziju šovi ģimenēm un iluzionisma mākslas ekspozīcija. Apmeklējums pēc iepriekšējas vienošanās.

Neliels neatkarīgais kinoteātris Rīgas centrā ar mākslas un autorkino repertuāru.

Ventspils koncertzāle, atklāta 2019. gadā: Lielajā zālē 578 vietas un Klais firmas koncertērģeles. Ēkā darbojas arī mūzikas vidusskola.

Koncertzāle bijušā kinoteātra ēkā Marijas ielā: vietējo un ārvalstu mākslinieku koncerti un šovi.

Plašs pagraba krogs Vecrīgā ar Latvijas alu un stiprajiem dzērieniem par draudzīgām cenām, latviešu ēdieniem un mainīgām folkgrupām. Piektdienās un sestdienās atvērts līdz 5 no rīta; nedēļas nogalēs galdiņu labāk rezervēt.

Bārs un pasākumu vieta Cēsīs divos stāvos ar atsevišķiem bāriem, deju grīdu un skatuvi: dzīvā mūzika, dīdžeji un tematiski vakari. Parasti atvērts piektdienās un sestdienās 22–04.

19. gadsimta beigu villa, kas kļuvusi par kultūras telpu. Vasarā pagalmā katru nedēļu notiek dzīvās mūzikas koncerti, bārs-klubs M/Darbnīca dod skatuvi māksliniekiem, un villas laukumā darbojas hiphopa klubs De Flou.

Profesionāla kartinga trase mežā pie Kandavas: 1012 m un 11 pagriezieni, 2008. gadā pārbūvēta atbilstoši CIK-FIA prasībām (konfigurāciju veidoja Hermans Tilke). Te notiek Latvijas un Baltijas čempionātu posmi, bet hobija braucējiem ir nomas kartingi ar apļu laika uzskaiti.

Liepājas bīskapa katedrāle vecpilsētā, 18. gadsimta luterāņu dievnams ar bagātīgu rokoko interjeru. Tās ērģeles savulaik bija lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē; dievnamā notiek ērģeļmūzikas koncerti.

1750 m gara motokrosa trase ar smilts un māla segumu Ķegumā, kur notiek pasaules čempionāta MXGP Latvijas posms (2026. gadā — 6.–7. jūnijā).

Vēsturiskā cirka ēka Rīgas centrā, kur tagad notiek mūsdienu cirka izrādes — Latvijas un ārvalstu trupu iestudējumi — un ģimenes izrādes, piemēram, Ziemassvētku programma decembrī.

Biķernieku kompleksā sporta bāze — Latvijas galvenā autotrase, celta 1966. gadā Biķernieku mežā; garākā konfigurācija ir 5,9 km. Te notiek Baltijas šosejas sacīkstes, “Drift Masters” un Eiropas rallijkrosa posmi, darbojas spīdveja skola, motorsporta simulators, drošas braukšanas semināri un kartinga trase, ziemā — ziemas autotrase.

Alternatīvās mūzikas klubs Vecrīgā: bārs ielas līmenī, koncertzāle pagrabā un gandrīz katru nedēļas nogali — indie, roka un panka grupas par draudzīgu ieejas cenu.