Aktīvi dabā Latvijā

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Koka laipa pāri augstajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā: īsais loks 1,5 km (ap stundu), garais 3,5 km (ap pusotru stundu) ved līdz skatu tornim. Laipa bez maksas; stāvvieta apmēram 800 m no laipas, 3 € pirmajā stundā (Mobilly). Laipa nav pielāgota ratiņkrēsliem, lietū var būt slidena, un ziemā sniegu netīra.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ģimenes uzņēmums pie Gaiziņkalna — Latvijas augstākā kalna. Slēpošanas trases te ir kopš 1960. gadu sākuma; 2025./2026. gada sezonā darbojās četras trases, sniegu sāka ražot jau novembrī. Ir kafejnīca, viesu nams, pirtis un ziemas inventāra noma. Agrāk komplekss saucās “Golgāts”.

Oficiāla peldvieta: Bābelītes ezers Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kamanu brauciens ar pils zirgu Safrānu pa Bīriņu pils dabas parku — garām ainavu parkam un vecajām ūdensdzirnavām līdz Mīlestības ozolam. 30 minūtes — 20 €, stunda — 30 €, līdz 4 cilvēkiem, ar siltām segām; bez sniega — braucieni ratos. Atvērts katru dienu 10–16, nedēļas nogalēs jāpiesakās iepriekš.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Būšnieku ezers Ventspilī. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Cieceres ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Piedzīvojumu parks pie Lielā Stropu ezera: virvju trases ar 102 šķēršļiem līdz 12 m augstumā, atsevišķs tīklu parks un 100 m garš trošu nobrauciens. Mazākajiem (3–6 gadi) ir bērnu parks; sarkanajai un melnajai trasei vajag vismaz 10 gadus un 140 cm. Pieejamas dāvanu kartes.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Lielupe Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Latvijas āra aktivitāšu veikalu tīkla nomas punkts Pārdaugavā. Nomā tūrisma un kalnu velosipēdus ar ķiverēm, bērnu sēdeklīšiem un velosomām, kā arī pārgājienu inventāru — teltis, guļammaisus, paklājus, mugursomas, ūdensdrošos maisus, degļus, traukus, lukturus, kempinga mēbeles un nūjas. Inventāru var rezervēt internetā un saņemt arī Gandrs punktos Valmierā vai Liepājā; ilgākai nomai dienas cena ir zemāka.

Laivu braucieni pa Gauju, Braslu un citām upēm. Laivu piegāde un atvešana atpakaļ uz startu iekļauta.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kempings Rīgas jūras līča krastā starp Roju un Kolku, kur mucu mājiņas stāv pie pašas pludmales ar skatu uz jūru.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Oficiāla peldvieta: Kovšu ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Daugava Rīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Lielais Stropu ezers Daugavpilī. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras Liepājā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

8 km gara balto smilšu pludmale ar Zilo karogu kopš 2001. gada, glābējiem un pielāgojumiem cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem.

Oficiāla peldvieta: Limbažu Lielezers Limbažos. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Dabas aizsardzības pārvaldes takas Gaujas nacionālajā parkā, kur plašos aplokos dzīvo Latvijas meža dzīvnieki — lāči, vilki, lūši, meža cūkas, brieži un lapsas. Vairāk nekā 5 km taku (2–2,5 h), 22 m augsts skatu tornis un segta platforma ar stiklu pie lūšu aploka; atvērtas visu gadu.

Vienīgā pārceltuve Baltijā, ko pāri Gaujai dzen upes straume: platforma uz divām tērauda laivām, kuru pārcēlājs nostāda straumē. Pēc kara, kad Līgatnes tilti bija sagrauti, to izveidoja vietējiem. Katru dienu 7:30–18; kājāmgājējam vai ar velo 1 € vienā virzienā, auto 3,50 €; nedarbojas augstā vai zemā ūdenī un ledū.

Latvijas Universitātes atpūtas un konferenču centrs Līgatnes pagastā, apmēram stundas brauciena attālumā no Rīgas. Teritorijā ir sešas atjaunotas vēsturiskas ēkas, naktsmītnes 150 viesiem un laukumi futbolam, basketbolam, volejbolam un kroketam, bet lieliem āra pasākumiem vietas pietiek pat vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Oficiāla peldvieta: Lubāns. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Daugava Rīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetes silā ap 1200 ha platībā: Pasaku mežs, Rūķu sēta, koka skulptūras, takas un laipas pār Tērvetes upes ieleju un trīs pilskalni. 2026. gadā atvērts jauns apmeklētāju centrs un 25 m augsts skatu tornis; 2025. gadā parkā viesojās rekordliels skaits — 166,7 tūkstoši apmeklētāju.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kanoe un plostu noma braucieniem pa Gauju: no pāris stundām līdz divu vai trīs dienu ceļojumiem.

Oficiāla peldvieta: Venta Kuldīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Dziesmu un deju svētku galvenā estrāde Mežaparkā; svētki šeit notiek kopš 1955. gada. Pēc pārbūves pirmās kārtas (2018) skatītājiem ir ap 30 000 sēdvietu, un vasarās te notiek lielākie koncerti Latvijā.

Apgaismota 3,5 km distanču slēpošanas trase Mežaparkā un tai pieguloši celiņi. Inventāra noma Kokneses prospektā 39; parks atvērts visu diennakti, tuvumā kafejnīcas.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Atpūtas centrs starp Jūrmalu un Tukumu: 11 dažādas grūtības trases (garākā līdz 320 m), 9 pacēlāji un snovborda parks. Inventāra noma, instruktori, slēpju serviss, naktsmītnes, pirts, kafejnīca un bērnu istaba. Ragaviņu kalns un distanču trase — bez maksas. P 14–23, O–C 12–23, Pk–S 12–24, Sv 10–22.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

12 km gara distanču slēpošanas trase pauguros starp Ikšķili un Ogri; 10 km posms apgaismots no oktobra līdz marta vidum. Parka augstākajā punktā — 30 m augsts skatu tornis ar skatu līdz Rīgai; ir atpūtas vietas un noma.

Oficiāla peldvieta: Lielupe Jelgavā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Viens no lielākajiem brīvdabas piedzīvojumu parkiem Baltijā: 11 virvju trases ar vairāk nekā 140 šķēršļiem kokos līdz 20 m augstumā. Turpat katapulta, milzu šūpoles, batuti un rodeļu trase vienā no stāvākajām nogāzēm Latvijā, kā arī atrakcijas bērniem no 3 gadiem.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Glempings bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā Vidzemes augstienē: septiņu veidu Latvijā ražotas mājiņas, gida vadīti pārgājieni, kajaki un elektriskie velosipēdi.

Oficiāla peldvieta: Rāznas ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Sporta un atpūtas komplekss pie Baldones: ziemā slēpošanas trases, vasarā šķēršļu trase kokos un trošu nobrauciens.

Rīgas zoodārza filiāle Kurzemē, dibināta 1996. gadā, vairāk nekā 130 hektāru platībā: plašos aplokos 38 savvaļas dzīvnieku sugas un 12 mājdzīvnieku šķirnes — lāči, lūši, vilki, aļņi, ērgļi un grifi, kiangu ganāmpulks un Latvijas zilās govis. Pastaigai pa takām vajag vairāk nekā stundu; maksā skaidrā naudā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Briežu parks Mores pagastā ar 1,5 km garu taku gar 19 aplokiem, kuros dzīvo ap 400 dzīvnieku — staltbrieži, dambrieži un baltie brieži. Briežus var pabarot no rokas; maksā tikai skaidrā naudā, ir arī viesu nams ar pirti.

Gaujas stāvo krastu parks Valmierā: 1,5 km gara virvju taka kokos 5–11 m augstumā ar četriem trošu nobraucieniem pāri Gaujai, kā arī 2 km gara basām kājām ejama sajūtu taka.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Saldus ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Saulkrastos. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kajaku un kanoe braucieni pa Abavu no vienas līdz piecām dienām, laivu noma un transports atpakaļ uz auto.

Oficiāla peldvieta: Gauja Siguldā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Vairs nedarbojoša bāka Zilo kalnu kraujā Slīteres nacionālajā parkā, vairākus kilometrus no jūras. Ķieģeļu torni var apmeklēt, un no tā paveras skats pār mežiem līdz jūrai; tuvumā sākas meža takas.