Ko darīt: Vidzeme

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Restorāns Siguldā koka ēkā ar lubiņu jumtu pie ābeļdārza. Latviešu un Eiropas ēdieni, visu gadu grila ēdieni, zivis un deserti, plaša vīnu izvēle, arī no pašu pagraba. Katru dienu 12–23 (pasūtījumi līdz 22).

Ģimenes uzņēmums pie Gaiziņkalna — Latvijas augstākā kalna. Slēpošanas trases te ir kopš 1960. gadu sākuma; 2025./2026. gada sezonā darbojās četras trases, sniegu sāka ražot jau novembrī. Ir kafejnīca, viesu nams, pirtis un ziemas inventāra noma. Agrāk komplekss saucās “Golgāts”.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Kamanu brauciens ar pils zirgu Safrānu pa Bīriņu pils dabas parku — garām ainavu parkam un vecajām ūdensdzirnavām līdz Mīlestības ozolam. 30 minūtes — 20 €, stunda — 30 €, līdz 4 cilvēkiem, ar siltām segām; bez sniega — braucieni ratos. Atvērts katru dienu 10–16, nedēļas nogalēs jāpiesakās iepriekš.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Neobaroka pils, celta 1896. gadā baronam Paulam fon Volfam, kopš 2003. gada — četrzvaigžņu viesnīca ar antīkām mēbelēm, kamīniem un podiņu krāsnīm. Dabas SPA ar masāžām, pirtīm un baseinu, bet pils restorāns gatavo no vietējiem produktiem, tostarp zivīm no pils dīķa.

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Laivu braucieni pa Gauju, Braslu un citām upēm. Laivu piegāde un atvešana atpakaļ uz startu iekļauta.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Lauku muiža Kārļos netālu no Amatas ielejas Cēsu novadā. Ir 100 m² liela restorāna zāle, 15 numuri, dārza terase, atsevišķa māja pie ķiršu dārza, ābeļdārzs un vēsturisks parks — vieta nelielam uzņēmuma izbraukumam, semināram vai svinībām lauku mierā.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

19. gadsimta vidus muižas ansamblis virs Gaujas senlejas Gaujas Nacionālajā parkā. Lielajā zālē ar balkonu ir vietas 60 cilvēkiem, konferenču zālē ar salonu — 30, ir arī telpas darbam grupās; nakšņot var līdz 100 viesiem vasarā un līdz 60 ziemā. Uz vietas darbojas kafejnīca “Milly”, terase paveras uz Gaujas ieleju.

Oficiāla peldvieta: Limbažu Lielezers Limbažos. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Dabas aizsardzības pārvaldes takas Gaujas nacionālajā parkā, kur plašos aplokos dzīvo Latvijas meža dzīvnieki — lāči, vilki, lūši, meža cūkas, brieži un lapsas. Vairāk nekā 5 km taku (2–2,5 h), 22 m augsts skatu tornis un segta platforma ar stiklu pie lūšu aploka; atvērtas visu gadu.

Vienīgā pārceltuve Baltijā, ko pāri Gaujai dzen upes straume: platforma uz divām tērauda laivām, kuru pārcēlājs nostāda straumē. Pēc kara, kad Līgatnes tilti bija sagrauti, to izveidoja vietējiem. Katru dienu 7:30–18; kājāmgājējam vai ar velo 1 € vienā virzienā, auto 3,50 €; nedarbojas augstā vai zemā ūdenī un ledū.

Latvijas Universitātes atpūtas un konferenču centrs Līgatnes pagastā, apmēram stundas brauciena attālumā no Rīgas. Teritorijā ir sešas atjaunotas vēsturiskas ēkas, naktsmītnes 150 viesiem un laukumi futbolam, basketbolam, volejbolam un kroketam, bet lieliem āra pasākumiem vietas pietiek pat vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Oficiāla peldvieta: Lubāns. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kanoe un plostu noma braucieniem pa Gauju: no pāris stundām līdz divu vai trīs dienu ceļojumiem.

Atjaunota klasicisma stila muiža — arhitektūras piemineklis — ar dizaina viesnīcu (22 numuri), restorānu un bāru, masāžām un konferenču telpu. Parkā var pastaigāties, braukt ar velo un airēties muižas dīķī.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

1750 m gara motokrosa trase ar smilts un māla segumu Ķegumā, kur notiek pasaules čempionāta MXGP Latvijas posms (2026. gadā — 6.–7. jūnijā).

Pirts māja ezera krastā pie vēsturiskām dzirnavām Nītaurē ar viesu namu un SPA rituāliem. Līdz 8 cilvēkiem; var atbraukt arī bez nakšņošanas.

12 km gara distanču slēpošanas trase pauguros starp Ikšķili un Ogri; 10 km posms apgaismots no oktobra līdz marta vidum. Parka augstākajā punktā — 30 m augsts skatu tornis ar skatu līdz Rīgai; ir atpūtas vietas un noma.

Viens no lielākajiem brīvdabas piedzīvojumu parkiem Baltijā: 11 virvju trases ar vairāk nekā 140 šķēršļiem kokos līdz 20 m augstumā. Turpat katapulta, milzu šūpoles, batuti un rodeļu trase vienā no stāvākajām nogāzēm Latvijā, kā arī atrakcijas bērniem no 3 gadiem.

Glempings bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā Vidzemes augstienē: septiņu veidu Latvijā ražotas mājiņas, gida vadīti pārgājieni, kajaki un elektriskie velosipēdi.

Briežu parks Mores pagastā ar 1,5 km garu taku gar 19 aplokiem, kuros dzīvo ap 400 dzīvnieku — staltbrieži, dambrieži un baltie brieži. Briežus var pabarot no rokas; maksā tikai skaidrā naudā, ir arī viesu nams ar pirti.

Gaujas stāvo krastu parks Valmierā: 1,5 km gara virvju taka kokos 5–11 m augstumā ar četriem trošu nobraucieniem pāri Gaujai, kā arī 2 km gara basām kājām ejama sajūtu taka.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Gumijlēcieni no trošu ceļa vagoniņa, kas apstājas apmēram 43 m virs Gaujas. Var lēkt viens vai tandēmā. Operators lēcienus rīko kopš 1992. gada; laiks jārezervē iepriekš.

1986. gadā atklāta bobsleja un kamaniņu trase ar 16 virāžām. No novembra līdz martam pēc iepriekšēja pieraksta var braukt tūristu bobā ar profesionālu pilotu (virs 100 km/h, no 16 gadiem), mīkstajā bobā "Vučko" (no 6 gadiem, kopā ar vecākiem) vai ar "Vardi", guļot uz vēdera.

1969. gadā atklāts trošu ceļš pār Gaujas senleju starp Siguldu un Krimuldu: 1020 m garš, vagoniņš slīd 43 m augstumā. 2024. gadā atjaunots. Reisi kursē ik pēc 20–30 minūtēm visu gadu; biļetes Siguldas kasē vai pie vagoniņa pavadoņa Krimuldā.

Oficiāla peldvieta: Gauja Siguldā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtās pils drupas Gaujas ielejas malā; no 1432. gada te bija Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Blakus atrodas 1878. gadā neogotikas stilā celtā Siguldas Jaunā pils, un no pils teritorijas paveras skats uz Gaujas senleju un Turaidu.

Izpletņlēkšanas centrs Limbažu lidlaukā, apmēram stundas braucienā no Rīgas. Tandēma lēcieni no 4000 m ar ap 60 sekunžu brīvo kritienu, skābekļa lēcieni no 5500 m un AFF kurss patstāvīgiem lēcieniem. Lēcēji lido ar Pilatus PC-6; pieejamas dāvanu kartes.

Platriepu elektrovelosipēdu noma Siguldā — Siguldas kalnainajām takām un braucieniem Gaujas Nacionālajā parkā. Motors palīdz līdz 25 km/h, un ar vienu uzlādi var nobraukt vairāk nekā 60 km; nomas maksa — 29–49 €, rezervācija Sigulda Adventures mājaslapā.

Distanču slēpošanas un biatlona centrs pie Madonas: 30 km profesionālā trase un 3 un 5 km sacensību trases, sniega lielgabali un apgaismojums līdz 21:00. Ir pirts, kafejnīca, instruktori un naktsmītnes. Darbdienās 9–20, S 10–19, Sv 10–18.

44 hektāru muzejrezervāts Gaujas krastā pretī Siguldai: atjaunotā mūra pils ar galveno torni, koka baznīca, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas saimniecības ēkas un vairāk nekā 38 ekspozīcijas par lībiešiem un novada vēsturi. Atvērts katru dienu visu gadu (vasarā 9–20); pieaugušajiem 9 €.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.

Amatalus darītava muižas teritorijā pie Valmieras. 1,5–2 stundu ekskursijā stāsta par muižas vēsturi un alus tapšanu no izejvielām līdz pudelei, rāda senos rīkus un ļauj nogaršot nefiltrētu alu. “Alus virtuvē” — sezonāli latviešu ēdieni, piemēram, Burtnieka zivis un cūkgaļa, marinēta ziemas alū; vasarā alus dārzs, ir veikals un telpas svinībām.

Jāšana un kamanu braucieni pa parku blakus Valmiermuižas alus darītavai ar skatu uz muižas vēsturisko apbūvi. To var apvienot ar darītavas ekskursiju un degustāciju vai brīvdienu brančā “Alus virtuvē”. Jāpiesakās iepriekš.

Smilšakmens alas Braslas krastā Straupes pagastā, ko izskalojuši pazemes avoti: Ezeralā ir divi pazemes ezeri ar dzidru ūdeni, blakus Upes ala un sufozijas kritenes. Alas apskatāmas tikai gida pavadībā.

Trošu nobrauciens gar trošu ceļa līniju pāri Gaujas senlejai apmēram 55 m augstumā. Klasiskais Zērglis sasniedz 50–60 km/h, bet Turbo Zērglis ar turbīnām — līdz 100 km/h. Bērni no 7 gadiem un 30 kg var braukt paši, mazākie — kopā ar pieaugušo. Laiku rezervē iepriekš.

600 m gara šķēršļu trase kokos dabas parkā "Ogres Zilie kalni": 65 šķēršļi līdz 11 m augstumā trīs grūtības līmeņos un divi nobraucieni ar trosīti (30 un 70 m). Darbojas no pavasara līdz rudenim, lietū un negaisā slēgta; bērni drīkst iet tikai kopā ar vecākiem.

350 m garš trošu nobrauciens Alūksnes Tempļakalna parkā ar ātrumu līdz aptuveni 50 km/h. Braucēja svaram jābūt 30–120 kg. Vējainā vai lietainā laikā pirms brauciena piezvani un pārliecinies, ka atrakcija darbojas.