Visas vietas

Ūdensslēpošana, veikbords un SUP uz Ozolnieku ezera, kā arī piepūšamais akvaparks ar šķēršļu joslām, slidkalniņiem un batutu.

Darītava, kas ražo dzirkstošos, augļu un ogu vīnus, sidrus un stiprākus dzērienus, bet kopš 2021. gada arī vīnogu vīnu no sava vīnadārza Abavas krastā Sabilē, ko dēvē par vienu no ziemeļīgākajiem Eiropā. Gida vadītas ekskursijas, degustācijas individuāli vai grupām, darbnīcas un veikaliņš; vizīti piesaka iepriekš.

Muiža Zaļenieku pagastā, kas sevi piedāvā kā vietu radošajām industrijām un komandu saliedēšanai. Svinību šķūnī var uzņemt līdz 150 viesiem, ir zāles 70 m² un 35 m² platībā, 400 m² liela klēts, restorāns, dīķi un parks, kā arī naktsmītnes vairāk nekā 70 viesiem.

Apskates lidojumi virs Rīgas no Spilves lidlauka ar Cessna 172, kurā ir vietas 2–3 pasažieriem. Tipisks lidojums ilgst 30 minūtes.

Nozīmīgākais katoļu svētceļojumu centrs Latvijā — itāļu baroka bazilika, celta 1768.–1780. gadā un iesvētīta 1800. gadā. Augustā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem te ierodas tūkstošiem svētceļnieku; plaša teritorija ar avotu.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Restorāns Siguldā koka ēkā ar lubiņu jumtu pie ābeļdārza. Latviešu un Eiropas ēdieni, visu gadu grila ēdieni, zivis un deserti, plaša vīnu izvēle, arī no pašu pagraba. Katru dienu 12–23 (pasūtījumi līdz 22).

Nerestaurēta muiža Dubnas krastā vēsturiskā parkā, kas saglabājusi sākotnējo izskatu; viesi nakšņo “kungu istabās”. Upes krastā — vecā stila melnā pirts.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ģimenes uzņēmums pie Gaiziņkalna — Latvijas augstākā kalna. Slēpošanas trases te ir kopš 1960. gadu sākuma; 2025./2026. gada sezonā darbojās četras trases, sniegu sāka ražot jau novembrī. Ir kafejnīca, viesu nams, pirtis un ziemas inventāra noma. Agrāk komplekss saucās “Golgāts”.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

Oficiāla peldvieta: Bābelītes ezers Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Bārs tieši pludmalē pie Baltic Beach Hotel: grilēta gaļa, jūras veltes un kokteiļi ar skatu uz jūru. Var sēdēt pie bāra vai nomāt sauļošanās gultu smiltīs. Atvērts 12–22.

Kamanu brauciens ar pils zirgu Safrānu pa Bīriņu pils dabas parku — garām ainavu parkam un vecajām ūdensdzirnavām līdz Mīlestības ozolam. 30 minūtes — 20 €, stunda — 30 €, līdz 4 cilvēkiem, ar siltām segām; bez sniega — braucieni ratos. Atvērts katru dienu 10–16, nedēļas nogalēs jāpiesakās iepriekš.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Zemgales līdzenumā, kur viesnīcas numuri iekārtoti atjaunotajā staļļa ēkā; brokastis iekļautas. Atjaunotajā muižas parkā ir rotaļu laukums bērniem.

42 m augstais piemineklis, kas atklāts 1935. gadā un veltīts Neatkarības karā kritušajiem karavīriem; tēlnieks Kārlis Zāle. Granīta, travertīna un vara kompozīciju vainago sieviete ar trim zvaigznēm, un tā ir Latvijas brīvības un neatkarības simbols. Pie pieminekļa stāv goda sardze.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Būšnieku ezers Ventspilī. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Oficiāla peldvieta: Cieceres ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Galvenais Daugavpils pareizticīgo dievnams, kurā var uzņemt 5000 cilvēku. Tas atrodas Baznīckalnā Jaunbūvē līdzās katoļu, luterāņu un vecticībnieku dievnamiem — četras konfesijas vienuviet ir Daugavpils īpatnība.

19. gadsimta sākuma cietoksnis, kura celtniecība sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I rīkojuma pirms Napoleona iebrukuma. Vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskām pārmaiņām; teritorijā ir arī Marka Rotko mākslas centrs.

Sporta komplekss ar diviem baseiniem un SPA zonu, trenažieru zāli, CrossFit zāli, universālu sporta halli un futbola laukumu. Uz vietas kafejnīca un bezmaksas stāvvieta.

Piedzīvojumu parks pie Lielā Stropu ezera: virvju trases ar 102 šķēršļiem līdz 12 m augstumā, atsevišķs tīklu parks un 100 m garš trošu nobrauciens. Mazākajiem (3–6 gadi) ir bērnu parks; sarkanajai un melnajai trasei vajag vismaz 10 gadus un 140 cm. Pieejamas dāvanu kartes.

Neobaroka pils, celta 1896. gadā baronam Paulam fon Volfam, kopš 2003. gada — četrzvaigžņu viesnīca ar antīkām mēbelēm, kamīniem un podiņu krāsnīm. Dabas SPA ar masāžām, pirtīm un baseinu, bet pils restorāns gatavo no vietējiem produktiem, tostarp zivīm no pils dīķa.

Nepiespiests sporta bārs Jomas ielā ar industriālu, “steampunk” stila interjeru un vasaras terasi. Burgeri, vistas spārniņi, kokteiļi un Latvijas un ārzemju krāna alus; sporta translācijas. Darbdienās 18–23, brīvdienās 12–23.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

Latvijas vecākā koncertzāle: slēgtā Mazā zāle celta 1936. gadā un atjaunota 2015. gadā, vasaras Lielā zāle ar ap 2100 vietām — 1963. gadā. Vasarā notiek festivāli un lieli koncerti, ziemā — koncerti Mazajā zālē.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

45 minūšu brauciens pa Ventspils ostu: Ventas grīva, vecpilsēta, industriālā daļa un Brīvostas jūras vārti. Kuģītī 150 vietu; maijā–septembrī T–Pk 11, 13, 15, 17, brīvdienās arī 18. Pieaugušajiem 5 €, skolēniem un senioriem 2 €; brauciens notiek, ja ir vismaz 5 pasažieri, stiprā vējā vai miglā var tikt atcelts.

Oficiāla peldvieta: Lielupe Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Latvijas āra aktivitāšu veikalu tīkla nomas punkts Pārdaugavā. Nomā tūrisma un kalnu velosipēdus ar ķiverēm, bērnu sēdeklīšiem un velosomām, kā arī pārgājienu inventāru — teltis, guļammaisus, paklājus, mugursomas, ūdensdrošos maisus, degļus, traukus, lukturus, kempinga mēbeles un nūjas. Inventāru var rezervēt internetā un saņemt arī Gandrs punktos Valmierā vai Liepājā; ilgākai nomai dienas cena ir zemāka.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Laivu braucieni pa Gauju, Braslu un citām upēm. Laivu piegāde un atvešana atpakaļ uz startu iekļauta.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) ekskursijas bijušajā padomju slepenajā kompleksā Irbenē: pastaiga ap 32 m radioteleskopu RT-32, RT-8 tornis ar izstādi par antenu darbu PSRS laikā, vecā RT-16 antena un pazemes tunelis. Sezona no 1. aprīļa līdz 1. novembrim; laiki un pieteikšanās — VIRAC mājaslapā.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Zvejniekciems no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Raga kāpas pakājē: tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts un zivju kūpinātava, kā arī liela enkuru un zvejas laivu kolekcija. Jūlijā un augustā ceturtdienās — virvju un tīklu darināšanas meistarklases un zivju kūpināšana. O–Sv, ieeja bez maksas.

Laivu, kajaku un SUP noma ar maršrutiem pa Lielupi un Buļļupi.

19. gadsimta beigu villa, kas kļuvusi par kultūras telpu. Vasarā pagalmā katru nedēļu notiek dzīvās mūzikas koncerti, bārs-klubs M/Darbnīca dod skatuvi māksliniekiem, un villas laukumā darbojas hiphopa klubs De Flou.

Atjaunotu 19. gadsimta koka namu kvartāls Pārdaugavā. Sestdienās 10:00–16:00 notiek vietējo ražotāju un amatnieku tirgus ar radošajām darbnīcām bērniem, bet sezonas svētkos — koncerti, izstādes un brīvdabas izrādes.

Profesionāla kartinga trase mežā pie Kandavas: 1012 m un 11 pagriezieni, 2008. gadā pārbūvēta atbilstoši CIK-FIA prasībām (konfigurāciju veidoja Hermans Tilke). Te notiek Latvijas un Baltijas čempionātu posmi, bet hobija braucējiem ir nomas kartingi ar apļu laika uzskaiti.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Lauku muiža Kārļos netālu no Amatas ielejas Cēsu novadā. Ir 100 m² liela restorāna zāle, 15 numuri, dārza terase, atsevišķa māja pie ķiršu dārza, ābeļdārzs un vēsturisks parks — vieta nelielam uzņēmuma izbraukumam, semināram vai svinībām lauku mierā.

Kempings Rīgas jūras līča krastā starp Roju un Kolku, kur mucu mājiņas stāv pie pašas pludmales ar skatu uz jūru.

Pirmais “kivi” krogs Rīgā: liels bārs ar Latvijas un ārzemju alu, sporta translācijas vairākos ekrānos, kroga ēdieni un vasaras terase.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Oficiāla peldvieta: Kovšu ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

19. gadsimta vidus muižas ansamblis virs Gaujas senlejas Gaujas Nacionālajā parkā. Lielajā zālē ar balkonu ir vietas 60 cilvēkiem, konferenču zālē ar salonu — 30, ir arī telpas darbam grupās; nakšņot var līdz 100 viesiem vasarā un līdz 60 ziemā. Uz vietas darbojas kafejnīca “Milly”, terase paveras uz Gaujas ieleju.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Daugava Rīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknes centrā, atklāts 1939. gadā; to pēc Leona Tomašicka meta veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Padomju vara pieminekli nojauca, un 1992. gadā to atjaunoja; tas ir Rēzeknes un visas Latgales simbols.

Muzejs bijušajā lokomotīvju remonta darbnīcā Pārdaugavā ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Noteiktās dienās bērni var iekāpt vēsturiskajos vilcienos, piemēram, elektrovilcienā ER2 un dīzeļlokomotīvē TE3, vasarā — izbraukt ar rokas drezīnu, bet brīvlaikos notiek darbnīcas.

Viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924. gadā, priežu mežā Juglas ezera krastā. Te savestas vairāk nekā simts vēsturisku lauku ēku — sētas, baznīcas, vējdzirnavas un pirtis — no visiem Latvijas novadiem; vasarā strādā amatnieki, notiek svētki un gadatirgi.

LIDO restorānu komplekss — koka ēka ar vējdzirnavām Krasta ielā, kur pasniedz latviešu ēdienus. Atvērts kopš 1999. gada (pirmie viesi ieradās tūkstošgades Jaungada sagaidīšanā); 2003. gadā tam pievienoja atrakciju parku un slidotavu.

Koka laipa pāri augstajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā: īsais loks 1,5 km (ap stundu), garais 3,5 km (ap pusotru stundu) ved līdz skatu tornim. Laipa bez maksas; stāvvieta apmēram 800 m no laipas, 3 € pirmajā stundā (Mobilly). Laipa nav pielāgota ratiņkrēsliem, lietū var būt slidena, un ziemā sniegu netīra.

Oficiāla peldvieta: Lielais Stropu ezers Daugavpilī. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Vienīgais saglabājies muižas komplekss dabas parkā “Daugavas loki”. Ģimenēm — šūpoles, rotaļu laukums, kāpšanas siena un trenažieri, no rīta kafija un latgaļu ēdieni. Muižā nomā arī tūristu kajakus (2–3 cilvēkiem) braucieniem pa Daugavu, piemēram, Krāslava–Lielborne (15 km) vai Lielborne–Elerne (25 km); laivas un cilvēku transports uz muižu un no tās ir iekļauts cenā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Latvijas Nacionālā sporta centra tenisa bāze priežu mežā: deviņi korti divās hallēs un deviņi āra korti. Ir arī skvošs, pludmales teniss, mini tenisa korts un trenažieru zāle.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras Liepājā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Sporta komplekss ar baseinu un SPA, ledus halli, futbola halli, vingrošanas zāli, manēžu un stadioniem. Tenisa halle atrodas atsevišķi Liedaga ielā.

8 km gara balto smilšu pludmale ar Zilo karogu kopš 2001. gada, glābējiem un pielāgojumiem cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem.

Oficiāla peldvieta: Limbažu Lielezers Limbažos. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Dabas aizsardzības pārvaldes takas Gaujas nacionālajā parkā, kur plašos aplokos dzīvo Latvijas meža dzīvnieki — lāči, vilki, lūši, meža cūkas, brieži un lapsas. Vairāk nekā 5 km taku (2–2,5 h), 22 m augsts skatu tornis un segta platforma ar stiklu pie lūšu aploka; atvērtas visu gadu.

Vienīgā pārceltuve Baltijā, ko pāri Gaujai dzen upes straume: platforma uz divām tērauda laivām, kuru pārcēlājs nostāda straumē. Pēc kara, kad Līgatnes tilti bija sagrauti, to izveidoja vietējiem. Katru dienu 7:30–18; kājāmgājējam vai ar velo 1 € vienā virzienā, auto 3,50 €; nedarbojas augstā vai zemā ūdenī un ledū.

Latvijas Universitātes atpūtas un konferenču centrs Līgatnes pagastā, apmēram stundas brauciena attālumā no Rīgas. Teritorijā ir sešas atjaunotas vēsturiskas ēkas, naktsmītnes 150 viesiem un laukumi futbolam, basketbolam, volejbolam un kroketam, bet lieliem āra pasākumiem vietas pietiek pat vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Latvijas Universitātes botāniskais dārzs Zasulaukā ar palmu māju un Tropu tauriņu māju, kur no pavasara līdz rudenim starp banānkokiem, kafijkokiem un orhidejām lido eksotiski tauriņi — zilie morfo, pūčtauriņi un citi. Tauriņu māja atvērta katru dienu 10–16, ieeja ar dārza biļeti.

Oficiāla peldvieta: Lubāns. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Daugava Rīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

20. gadsimta sākumā celta jūgendstila muiža netālu no Rāznas Nacionālā parka, sākotnēji iecerēta kā mākslas un mūzikas vieta; vēlāk tajā bija skola, militārais štābs, pagasta pārvalde un bibliotēka. Tagad muižā notiek izstādes un ekskursijas, un var īrēt numurus.

Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetes silā ap 1200 ha platībā: Pasaku mežs, Rūķu sēta, koka skulptūras, takas un laipas pār Tērvetes upes ieleju un trīs pilskalni. 2026. gadā atvērts jauns apmeklētāju centrs un 25 m augsts skatu tornis; 2025. gadā parkā viesojās rekordliels skaits — 166,7 tūkstoši apmeklētāju.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kanoe un plostu noma braucieniem pa Gauju: no pāris stundām līdz divu vai trīs dienu ceļojumiem.

Atjaunota muiža Lielupes ielejā Bauskas novadā ar četrzvaigžņu viesnīcu (26 numuri). Pasākumiem izmanto atjaunoto šķūni un staļļus, kopā var uzņemt līdz 80 viesiem; netālu atrodas Rundāles un Mežotnes pilis.

Atjaunota klasicisma stila muiža — arhitektūras piemineklis — ar dizaina viesnīcu (22 numuri), restorānu un bāru, masāžām un konferenču telpu. Parkā var pastaigāties, braukt ar velo un airēties muižas dīķī.

Oficiāla peldvieta: Venta Kuldīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Dziesmu un deju svētku galvenā estrāde Mežaparkā; svētki šeit notiek kopš 1955. gada. Pēc pārbūves pirmās kārtas (2018) skatītājiem ir ap 30 000 sēdvietu, un vasarās te notiek lielākie koncerti Latvijā.

Apgaismota 3,5 km distanču slēpošanas trase Mežaparkā un tai pieguloši celiņi. Inventāra noma Kokneses prospektā 39; parks atvērts visu diennakti, tuvumā kafejnīcas.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Atpūtas centrs starp Jūrmalu un Tukumu: 11 dažādas grūtības trases (garākā līdz 320 m), 9 pacēlāji un snovborda parks. Inventāra noma, instruktori, slēpju serviss, naktsmītnes, pirts, kafejnīca un bērnu istaba. Ragaviņu kalns un distanču trase — bez maksas. P 14–23, O–C 12–23, Pk–S 12–24, Sv 10–22.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

1750 m gara motokrosa trase ar smilts un māla segumu Ķegumā, kur notiek pasaules čempionāta MXGP Latvijas posms (2026. gadā — 6.–7. jūnijā).

Pirts māja ezera krastā pie vēsturiskām dzirnavām Nītaurē ar viesu namu un SPA rituāliem. Līdz 8 cilvēkiem; var atbraukt arī bez nakšņošanas.

12 km gara distanču slēpošanas trase pauguros starp Ikšķili un Ogri; 10 km posms apgaismots no oktobra līdz marta vidum. Parka augstākajā punktā — 30 m augsts skatu tornis ar skatu līdz Rīgai; ir atpūtas vietas un noma.

Četri āra korti ar cieto segumu blakus Ledus hallei, atvērti katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ziemā var spēlēt vieglatlētikas manēžā.

Oficiāla peldvieta: Lielupe Jelgavā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Viens no lielākajiem brīvdabas piedzīvojumu parkiem Baltijā: 11 virvju trases ar vairāk nekā 140 šķēršļiem kokos līdz 20 m augstumā. Turpat katapulta, milzu šūpoles, batuti un rodeļu trase vienā no stāvākajām nogāzēm Latvijā, kā arī atrakcijas bērniem no 3 gadiem.

Brīvdabas muzejs Ventspils Vasarnīcu rajonā par Kurzemes piekrastes zemnieku un zvejnieku dzīvi, starp ēkām — vējdzirnavas. Pa muzeju kursē vairāk nekā 100 gadus vecais šaursliežu tvaika vilciens “Mazbānītis” (1,4 km loks un 3 km līnija līdz “Kalna” stacijai). Pirmdienās slēgts.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Brīvdabas akvaparks pie jūras: trīs siltināti baseini, slidkalniņi no 8 un 10 m torņiem, atrakcijas mazajiem, pirtis un burbuļvannas.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Glempings bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā Vidzemes augstienē: septiņu veidu Latvijā ražotas mājiņas, gida vadīti pārgājieni, kajaki un elektriskie velosipēdi.

Oficiāla peldvieta: Rāznas ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Vasaras pludmales bārs un kafejnīca Peldu ielas galā: dienā kafija un virtuļi, vakarā dzērieni, saulrieti un regejs.

Restorāns Jomas ielā Majoros ar daudzveidīgu ēdienkarti — no tradicionālajiem Eiropas ēdieniem līdz eksotiskām garšām; vasarā darbojas terase ar skatu uz Jomas ielu. Atvērts katru dienu 12–23 visu gadu, pieejama dāvanu karte (no 25 €).

Sporta un atpūtas komplekss pie Baldones: ziemā slēpošanas trases, vasarā šķēršļu trase kokos un trošu nobrauciens.

Veikbords un SUP Daugavas krastā Zaķusalā, dažas minūtes no centra. Piemērots arī bērniem.

Viens no lielākajiem tirgiem Eiropā — pieci paviljoni, kas pārbūvēti no Pirmā pasaules kara cepelīnu angāriem, un āra tirdzniecības zona. Gaļa, zivis, siers, dārzeņi, maize un garšvielas; paviljonos ēdināšanas vietas ar latviešu ēdieniem, zivīm, grilu un amatalu. Paviljoni 7:30–18, āra tirgus 7–18.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.

Rīgas zoodārza filiāle Kurzemē, dibināta 1996. gadā, vairāk nekā 130 hektāru platībā: plašos aplokos 38 savvaļas dzīvnieku sugas un 12 mājdzīvnieku šķirnes — lāči, lūši, vilki, aļņi, ērgļi un grifi, kiangu ganāmpulks un Latvijas zilās govis. Pastaigai pa takām vajag vairāk nekā stundu; maksā skaidrā naudā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Virvju lēcieni no 47 m augstuma vecās Slokas papīrfabrikas teritorijā — vienam vai tandēmā. Vasaras sezona ilgst no maija sākuma līdz septembra beigām, ziemā lēcieni notiek reizi mēnesī, par tiem paziņo iepriekš.

Kurzemes hercogu baroka pils, ko pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta cēla divos posmos — 1736.–1740. un 1764.–1768. gadā. Greznās zāles un plašais franču dārzs; pamatekspozīcija pieaugušajiem 12 €, dārzs 6 €, kombinētā biļete 17 €.

Muiža netālu no Kandavas ar neogotikas kungu māju, kas celta 1876. gadā; 19. gadsimta beigās īpašnieks Edgars Līra piebūvēja renesanses stila verandu ar kāpnēm. Atjaunotajā kompleksā viesu apartamenti bijušajos staļļos un kalpu mājā, restorāns bijušajā kariešu mājā, parks ar dīķiem un tiltiņu uz saliņu.

Briežu parks Mores pagastā ar 1,5 km garu taku gar 19 aplokiem, kuros dzīvo ap 400 dzīvnieku — staltbrieži, dambrieži un baltie brieži. Briežus var pabarot no rokas; maksā tikai skaidrā naudā, ir arī viesu nams ar pirti.

Gaujas stāvo krastu parks Valmierā: 1,5 km gara virvju taka kokos 5–11 m augstumā ar četriem trošu nobraucieniem pāri Gaujai, kā arī 2 km gara basām kājām ejama sajūtu taka.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Saldus ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Saulkrastos. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kajaku un kanoe braucieni pa Abavu no vienas līdz piecām dienām, laivu noma un transports atpakaļ uz auto.

Atpūtas vieta Lielupes krastā: saullēkta un saulrieta braucieni ar peldošu terasi, peldošs džakuzi, SUP, kajaki un ūdens velosipēdi.

Gumijlēcieni no trošu ceļa vagoniņa, kas apstājas apmēram 43 m virs Gaujas. Var lēkt viens vai tandēmā. Operators lēcienus rīko kopš 1992. gada; laiks jārezervē iepriekš.

1986. gadā atklāta bobsleja un kamaniņu trase ar 16 virāžām. No novembra līdz martam pēc iepriekšēja pieraksta var braukt tūristu bobā ar profesionālu pilotu (virs 100 km/h, no 16 gadiem), mīkstajā bobā "Vučko" (no 6 gadiem, kopā ar vecākiem) vai ar "Vardi", guļot uz vēdera.

1969. gadā atklāts trošu ceļš pār Gaujas senleju starp Siguldu un Krimuldu: 1020 m garš, vagoniņš slīd 43 m augstumā. 2024. gadā atjaunots. Reisi kursē ik pēc 20–30 minūtēm visu gadu; biļetes Siguldas kasē vai pie vagoniņa pavadoņa Krimuldā.

Oficiāla peldvieta: Gauja Siguldā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtās pils drupas Gaujas ielejas malā; no 1432. gada te bija Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Blakus atrodas 1878. gadā neogotikas stilā celtā Siguldas Jaunā pils, un no pils teritorijas paveras skats uz Gaujas senleju un Turaidu.

Ūdensslēpošanas un veikborda nodarbības vēsturiskā kanālā pie Lielupes. Var nomāt arī SUP, kajakus un laivas.

Izpletņlēkšanas centrs Limbažu lidlaukā, apmēram stundas braucienā no Rīgas. Tandēma lēcieni no 4000 m ar ap 60 sekunžu brīvo kritienu, skābekļa lēcieni no 5500 m un AFF kurss patstāvīgiem lēcieniem. Lēcēji lido ar Pilatus PC-6; pieejamas dāvanu kartes.

Muiža Ventas krastā pie Rīgas–Liepājas šosejas ar viesnīcas numuriem galvenajā ēkā un atsevišķā korpusā, banketu un konferenču zālēm un parku. Restorāns gatavo no vietējo zemnieku produktiem; SPA atsevišķā ēkā.

Slēpošanas bāze Augšzemes augstienē ap 20 minūšu brauciena no Daugavpils: ģimenes trase un zilā slaloma trase ar pacēlāju, tūbinga trase un apgaismojums vakaros; ir inventāra noma.

Rīgas publiskā āra slidotava Esplanādes parkā pie Raiņa pieminekļa. Ar savām slidām — bez maksas, slidu noma 2,49 € stundā pieaugušajiem un 2 € bērniem. Darbdienās 11–22, brīvdienās 9–22 (ledus kopšanas pauzes 13–14, 16–17 un 19–20). Darbojas no decembra līdz 1. martam, ja laikapstākļi ļauj.

Vairs nedarbojoša bāka Zilo kalnu kraujā Slīteres nacionālajā parkā, vairākus kilometrus no jūras. Ķieģeļu torni var apmeklēt, un no tā paveras skats pār mežiem līdz jūrai; tuvumā sākas meža takas.

Platriepu elektrovelosipēdu noma Siguldā — Siguldas kalnainajām takām un braucieniem Gaujas Nacionālajā parkā. Motors palīdz līdz 25 km/h, un ar vienu uzlādi var nobraukt vairāk nekā 60 km; nomas maksa — 29–49 €, rezervācija Sigulda Adventures mājaslapā.

Distanču slēpošanas un biatlona centrs pie Madonas: 30 km profesionālā trase un 3 un 5 km sacensību trases, sniega lielgabali un apgaismojums līdz 21:00. Ir pirts, kafejnīca, instruktori un naktsmītnes. Darbdienās 9–20, S 10–19, Sv 10–18.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Lielais Stropu ezers Daugavpilī. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

SUP noma Majoros ar visu nepieciešamo inventāru. Braucieni pa Lielupi un jūru, kā arī 10 km ekspedīcijas līdz Babītes ezeram.

Saullēkta SUP brauciens pa purva ezeru ar gidu un visu inventāru.

Muiža, kuras vēsture sākas 1484. gadā, — viena no retajām nocietinātajām viduslaiku muižām Baltijā un vienīgā saglabājusies Latvijā. Tajā ir ekonomiskas klases viesnīca ar 15 numuriem un ekskursijas; interjerā jūtama ceļu būvētāju, kas muižu pārvaldīja, roka.

Trīs blakus esoši nami Mazajā Pils ielā — vecākais dzīvojamo ēku komplekss Rīgā. Katrs nams pārstāv citu laikmetu dzīvojamo māju būvniecībā; ēkās darbojas Latvijas Arhitektūras muzejs.

44 hektāru muzejrezervāts Gaujas krastā pretī Siguldai: atjaunotā mūra pils ar galveno torni, koka baznīca, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas saimniecības ēkas un vairāk nekā 38 ekspozīcijas par lībiešiem un novada vēsturi. Atvērts katru dienu visu gadu (vasarā 9–20); pieaugušajiem 9 €.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.

Bezmaksas distanču slēpošanas trase Pārdaugavā ar mākslīgo sniegu, instruktoriem un inventāra nomu (bērniem 4 €, pieaugušajiem 5 € stundā). Saulainās dienās nomas punktu apmeklē ap 200 cilvēku.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Amatalus darītava muižas teritorijā pie Valmieras. 1,5–2 stundu ekskursijā stāsta par muižas vēsturi un alus tapšanu no izejvielām līdz pudelei, rāda senos rīkus un ļauj nogaršot nefiltrētu alu. “Alus virtuvē” — sezonāli latviešu ēdieni, piemēram, Burtnieka zivis un cūkgaļa, marinēta ziemas alū; vasarā alus dārzs, ir veikals un telpas svinībām.

Jāšana un kamanu braucieni pa parku blakus Valmiermuižas alus darītavai ar skatu uz muižas vēsturisko apbūvi. To var apvienot ar darītavas ekskursiju un degustāciju vai brīvdienu brančā “Alus virtuvē”. Jāpiesakās iepriekš.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā: Latvijas amatnieku darinājumi, karstie dzērieni un gardumi no vairāk nekā 80 tirgotājiem. Brīvdienās — koncerti un aktivitātes bērniem: Ziemassvētku vecītis, karuselis un radošās darbnīcas.

Platākais ūdenskritums Eiropā Kuldīgas centrā: 249 m plats, pavasara palos līdz 275 m, un 1,8–2,2 m augsts atkarībā no ūdens līmeņa. Blakus — 19. gadsimta ķieģeļu tilts pāri Ventai un Kuldīgas vecpilsēta.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras Ventspilī. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Smilšakmens alas Braslas krastā Straupes pagastā, ko izskalojuši pazemes avoti: Ezeralā ir divi pazemes ezeri ar dzidru ūdeni, blakus Upes ala un sufozijas kritenes. Alas apskatāmas tikai gida pavadībā.

Šveices stila vasaras muiža parkā Kuldīgā — vienīgā koka muiža pilsētā un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis kopš 2014. gada. Tagad tajā ir 22 dažāda stila dizaina numuri.

Sešus hektārus liels sporta komplekss ar futbola un vieglatlētikas stadionu, daudzfunkcionālu sporta halli un Eiropas līmeņa BMX trasi.

Trošu nobrauciens gar trošu ceļa līniju pāri Gaujas senlejai apmēram 55 m augstumā. Klasiskais Zērglis sasniedz 50–60 km/h, bet Turbo Zērglis ar turbīnām — līdz 100 km/h. Bērni no 7 gadiem un 30 kg var braukt paši, mazākie — kopā ar pieaugušo. Laiku rezervē iepriekš.

600 m gara šķēršļu trase kokos dabas parkā "Ogres Zilie kalni": 65 šķēršļi līdz 11 m augstumā trīs grūtības līmeņos un divi nobraucieni ar trosīti (30 un 70 m). Darbojas no pavasara līdz rudenim, lietū un negaisā slēgta; bērni drīkst iet tikai kopā ar vecākiem.

Skatu laukums 17. stāvā, apmēram 65 m virs pilsētas, Zinātņu akadēmijas augstceltnē, kas pabeigta 1961. gadā un ilgi bija augstākā celtne Latvijā (ap 108 m). Ar liftu uzbrauc līdz 15. stāvam, tālāk divi kāpņu posmi. Darba laiks var mainīties atkarībā no laikapstākļiem.

Kafejnīca koncertzālē “Latgales vēstniecība GORS” ar skatu uz Rēzekni un vasaras terasi. Ikdienas un svētku ēdieni — ērta vieta paēst pirms koncerta vai izrādes.

350 m garš trošu nobrauciens Alūksnes Tempļakalna parkā ar ātrumu līdz aptuveni 50 km/h. Braucēja svaram jābūt 30–120 kg. Vējainā vai lietainā laikā pirms brauciena piezvani un pārliecinies, ka atrakcija darbojas.