Aktīvi dabā Latvijā

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Koka laipa pāri augstajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā: īsais loks 1,5 km (ap stundu), garais 3,5 km (ap pusotru stundu) ved līdz skatu tornim. Laipa bez maksas; stāvvieta apmēram 800 m no laipas, 3 € pirmajā stundā (Mobilly). Laipa nav pielāgota ratiņkrēsliem, lietū var būt slidena, un ziemā sniegu netīra.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Bābelītes ezers Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Būšnieku ezers Ventspilī. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Cieceres ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Rīgā. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Lielupe Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Baltijas jūras. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Oficiāla peldvieta: Kovšu ezers. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Daugava Rīgā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: Lielais Stropu ezers Daugavpilī. 2026. gadā peldvietai piešķirts Zilais karogs. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.

Oficiāla peldvieta: pludmale pie Rīgas jūras līča Jūrmalā. Peldsezonā ūdens kvalitāti regulāri pārbauda Veselības inspekcija.