Apskates vietas Latvijā

Nozīmīgākais katoļu svētceļojumu centrs Latvijā — itāļu baroka bazilika, celta 1768.–1780. gadā un iesvētīta 1800. gadā. Augustā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem te ierodas tūkstošiem svētceļnieku; plaša teritorija ar avotu.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

42 m augstais piemineklis, kas atklāts 1935. gadā un veltīts Neatkarības karā kritušajiem karavīriem; tēlnieks Kārlis Zāle. Granīta, travertīna un vara kompozīciju vainago sieviete ar trim zvaigznēm, un tā ir Latvijas brīvības un neatkarības simbols. Pie pieminekļa stāv goda sardze.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Galvenais Daugavpils pareizticīgo dievnams, kurā var uzņemt 5000 cilvēku. Tas atrodas Baznīckalnā Jaunbūvē līdzās katoļu, luterāņu un vecticībnieku dievnamiem — četras konfesijas vienuviet ir Daugavpils īpatnība.

19. gadsimta sākuma cietoksnis, kura celtniecība sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I rīkojuma pirms Napoleona iebrukuma. Vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskām pārmaiņām; teritorijā ir arī Marka Rotko mākslas centrs.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Zvejniekciems no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Raga kāpas pakājē: tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts un zivju kūpinātava, kā arī liela enkuru un zvejas laivu kolekcija. Jūlijā un augustā ceturtdienās — virvju un tīklu darināšanas meistarklases un zivju kūpināšana. O–Sv, ieeja bez maksas.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknes centrā, atklāts 1939. gadā; to pēc Leona Tomašicka meta veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Padomju vara pieminekli nojauca, un 1992. gadā to atjaunoja; tas ir Rēzeknes un visas Latgales simbols.

Viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924. gadā, priežu mežā Juglas ezera krastā. Te savestas vairāk nekā simts vēsturisku lauku ēku — sētas, baznīcas, vējdzirnavas un pirtis — no visiem Latvijas novadiem; vasarā strādā amatnieki, notiek svētki un gadatirgi.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Brīvdabas muzejs Ventspils Vasarnīcu rajonā par Kurzemes piekrastes zemnieku un zvejnieku dzīvi, starp ēkām — vējdzirnavas. Pa muzeju kursē vairāk nekā 100 gadus vecais šaursliežu tvaika vilciens “Mazbānītis” (1,4 km loks un 3 km līnija līdz “Kalna” stacijai). Pirmdienās slēgts.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.