Apskates vietas Latvijā

Nozīmīgākais katoļu svētceļojumu centrs Latvijā — itāļu baroka bazilika, celta 1768.–1780. gadā un iesvētīta 1800. gadā. Augustā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem te ierodas tūkstošiem svētceļnieku; plaša teritorija ar avotu.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

42 m augstais piemineklis, kas atklāts 1935. gadā un veltīts Neatkarības karā kritušajiem karavīriem; tēlnieks Kārlis Zāle. Granīta, travertīna un vara kompozīciju vainago sieviete ar trim zvaigznēm, un tā ir Latvijas brīvības un neatkarības simbols. Pie pieminekļa stāv goda sardze.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Galvenais Daugavpils pareizticīgo dievnams, kurā var uzņemt 5000 cilvēku. Tas atrodas Baznīckalnā Jaunbūvē līdzās katoļu, luterāņu un vecticībnieku dievnamiem — četras konfesijas vienuviet ir Daugavpils īpatnība.

19. gadsimta sākuma cietoksnis, kura celtniecība sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I rīkojuma pirms Napoleona iebrukuma. Vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskām pārmaiņām; teritorijā ir arī Marka Rotko mākslas centrs.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Zvejniekciems no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Raga kāpas pakājē: tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts un zivju kūpinātava, kā arī liela enkuru un zvejas laivu kolekcija. Jūlijā un augustā ceturtdienās — virvju un tīklu darināšanas meistarklases un zivju kūpināšana. O–Sv, ieeja bez maksas.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknes centrā, atklāts 1939. gadā; to pēc Leona Tomašicka meta veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Padomju vara pieminekli nojauca, un 1992. gadā to atjaunoja; tas ir Rēzeknes un visas Latgales simbols.

Viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924. gadā, priežu mežā Juglas ezera krastā. Te savestas vairāk nekā simts vēsturisku lauku ēku — sētas, baznīcas, vējdzirnavas un pirtis — no visiem Latvijas novadiem; vasarā strādā amatnieki, notiek svētki un gadatirgi.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Brīvdabas muzejs Ventspils Vasarnīcu rajonā par Kurzemes piekrastes zemnieku un zvejnieku dzīvi, starp ēkām — vējdzirnavas. Pa muzeju kursē vairāk nekā 100 gadus vecais šaursliežu tvaika vilciens “Mazbānītis” (1,4 km loks un 3 km līnija līdz “Kalna” stacijai). Pirmdienās slēgts.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.

Kurzemes hercogu baroka pils, ko pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta cēla divos posmos — 1736.–1740. un 1764.–1768. gadā. Greznās zāles un plašais franču dārzs; pamatekspozīcija pieaugušajiem 12 €, dārzs 6 €, kombinētā biļete 17 €.

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtās pils drupas Gaujas ielejas malā; no 1432. gada te bija Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Blakus atrodas 1878. gadā neogotikas stilā celtā Siguldas Jaunā pils, un no pils teritorijas paveras skats uz Gaujas senleju un Turaidu.

Vairs nedarbojoša bāka Zilo kalnu kraujā Slīteres nacionālajā parkā, vairākus kilometrus no jūras. Ķieģeļu torni var apmeklēt, un no tā paveras skats pār mežiem līdz jūrai; tuvumā sākas meža takas.

Trīs blakus esoši nami Mazajā Pils ielā — vecākais dzīvojamo ēku komplekss Rīgā. Katrs nams pārstāv citu laikmetu dzīvojamo māju būvniecībā; ēkās darbojas Latvijas Arhitektūras muzejs.

44 hektāru muzejrezervāts Gaujas krastā pretī Siguldai: atjaunotā mūra pils ar galveno torni, koka baznīca, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas saimniecības ēkas un vairāk nekā 38 ekspozīcijas par lībiešiem un novada vēsturi. Atvērts katru dienu visu gadu (vasarā 9–20); pieaugušajiem 9 €.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.

Platākais ūdenskritums Eiropā Kuldīgas centrā: 249 m plats, pavasara palos līdz 275 m, un 1,8–2,2 m augsts atkarībā no ūdens līmeņa. Blakus — 19. gadsimta ķieģeļu tilts pāri Ventai un Kuldīgas vecpilsēta.

Skatu laukums 17. stāvā, apmēram 65 m virs pilsētas, Zinātņu akadēmijas augstceltnē, kas pabeigta 1961. gadā un ilgi bija augstākā celtne Latvijā (ap 108 m). Ar liftu uzbrauc līdz 15. stāvam, tālāk divi kāpņu posmi. Darba laiks var mainīties atkarībā no laikapstākļiem.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Kamanu brauciens ar pils zirgu Safrānu pa Bīriņu pils dabas parku — garām ainavu parkam un vecajām ūdensdzirnavām līdz Mīlestības ozolam. 30 minūtes — 20 €, stunda — 30 €, līdz 4 cilvēkiem, ar siltām segām; bez sniega — braucieni ratos. Atvērts katru dienu 10–16, nedēļas nogalēs jāpiesakās iepriekš.

Latvijas vecākā koncertzāle: slēgtā Mazā zāle celta 1936. gadā un atjaunota 2015. gadā, vasaras Lielā zāle ar ap 2100 vietām — 1963. gadā. Vasarā notiek festivāli un lieli koncerti, ziemā — koncerti Mazajā zālē.

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) ekskursijas bijušajā padomju slepenajā kompleksā Irbenē: pastaiga ap 32 m radioteleskopu RT-32, RT-8 tornis ar izstādi par antenu darbu PSRS laikā, vecā RT-16 antena un pazemes tunelis. Sezona no 1. aprīļa līdz 1. novembrim; laiki un pieteikšanās — VIRAC mājaslapā.

Muzejs bijušajā lokomotīvju remonta darbnīcā Pārdaugavā ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Noteiktās dienās bērni var iekāpt vēsturiskajos vilcienos, piemēram, elektrovilcienā ER2 un dīzeļlokomotīvē TE3, vasarā — izbraukt ar rokas drezīnu, bet brīvlaikos notiek darbnīcas.

Koka laipa pāri augstajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā: īsais loks 1,5 km (ap stundu), garais 3,5 km (ap pusotru stundu) ved līdz skatu tornim. Laipa bez maksas; stāvvieta apmēram 800 m no laipas, 3 € pirmajā stundā (Mobilly). Laipa nav pielāgota ratiņkrēsliem, lietū var būt slidena, un ziemā sniegu netīra.

Dabas aizsardzības pārvaldes takas Gaujas nacionālajā parkā, kur plašos aplokos dzīvo Latvijas meža dzīvnieki — lāči, vilki, lūši, meža cūkas, brieži un lapsas. Vairāk nekā 5 km taku (2–2,5 h), 22 m augsts skatu tornis un segta platforma ar stiklu pie lūšu aploka; atvērtas visu gadu.

Vienīgā pārceltuve Baltijā, ko pāri Gaujai dzen upes straume: platforma uz divām tērauda laivām, kuru pārcēlājs nostāda straumē. Pēc kara, kad Līgatnes tilti bija sagrauti, to izveidoja vietējiem. Katru dienu 7:30–18; kājāmgājējam vai ar velo 1 € vienā virzienā, auto 3,50 €; nedarbojas augstā vai zemā ūdenī un ledū.

Latvijas Universitātes botāniskais dārzs Zasulaukā ar palmu māju un Tropu tauriņu māju, kur no pavasara līdz rudenim starp banānkokiem, kafijkokiem un orhidejām lido eksotiski tauriņi — zilie morfo, pūčtauriņi un citi. Tauriņu māja atvērta katru dienu 10–16, ieeja ar dārza biļeti.

20. gadsimta sākumā celta jūgendstila muiža netālu no Rāznas Nacionālā parka, sākotnēji iecerēta kā mākslas un mūzikas vieta; vēlāk tajā bija skola, militārais štābs, pagasta pārvalde un bibliotēka. Tagad muižā notiek izstādes un ekskursijas, un var īrēt numurus.

Dziesmu un deju svētku galvenā estrāde Mežaparkā; svētki šeit notiek kopš 1955. gada. Pēc pārbūves pirmās kārtas (2018) skatītājiem ir ap 30 000 sēdvietu, un vasarās te notiek lielākie koncerti Latvijā.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

Viens no lielākajiem tirgiem Eiropā — pieci paviljoni, kas pārbūvēti no Pirmā pasaules kara cepelīnu angāriem, un āra tirdzniecības zona. Gaļa, zivis, siers, dārzeņi, maize un garšvielas; paviljonos ēdināšanas vietas ar latviešu ēdieniem, zivīm, grilu un amatalu. Paviljoni 7:30–18, āra tirgus 7–18.

Rīgas zoodārza filiāle Kurzemē, dibināta 1996. gadā, vairāk nekā 130 hektāru platībā: plašos aplokos 38 savvaļas dzīvnieku sugas un 12 mājdzīvnieku šķirnes — lāči, lūši, vilki, aļņi, ērgļi un grifi, kiangu ganāmpulks un Latvijas zilās govis. Pastaigai pa takām vajag vairāk nekā stundu; maksā skaidrā naudā.