Apskates vietas Latvijā

Nozīmīgākais katoļu svētceļojumu centrs Latvijā — itāļu baroka bazilika, celta 1768.–1780. gadā un iesvētīta 1800. gadā. Augustā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem te ierodas tūkstošiem svētceļnieku; plaša teritorija ar avotu.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

33 km garš 750 mm platuma dzelzceļš starp Gulbeni un Alūksni — vienīgā šaursliežu līnija Baltijā ar regulāriem pasažieru reisiem. Brauciens ar “Bānīti” cauri Vidzemes laukiem ir piedzīvojums visai ģimenei.

42 m augstais piemineklis, kas atklāts 1935. gadā un veltīts Neatkarības karā kritušajiem karavīriem; tēlnieks Kārlis Zāle. Granīta, travertīna un vara kompozīciju vainago sieviete ar trim zvaigznēm, un tā ir Latvijas brīvības un neatkarības simbols. Pie pieminekļa stāv goda sardze.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Galvenais Daugavpils pareizticīgo dievnams, kurā var uzņemt 5000 cilvēku. Tas atrodas Baznīckalnā Jaunbūvē līdzās katoļu, luterāņu un vecticībnieku dievnamiem — četras konfesijas vienuviet ir Daugavpils īpatnība.

19. gadsimta sākuma cietoksnis, kura celtniecība sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I rīkojuma pirms Napoleona iebrukuma. Vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskām pārmaiņām; teritorijā ir arī Marka Rotko mākslas centrs.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Zvejniekciems no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Raga kāpas pakājē: tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts un zivju kūpinātava, kā arī liela enkuru un zvejas laivu kolekcija. Jūlijā un augustā ceturtdienās — virvju un tīklu darināšanas meistarklases un zivju kūpināšana. O–Sv, ieeja bez maksas.

Bijušais militārais cietums Liepājas Karostā, celts 20. gadsimta sākumā, tagad muzejs ar izrādes elementiem. Ekskursijā redzamas kameras un karceri, izstāde par Otro pasaules karu un padomju laiku; var piedzīvot “disciplīnas” šovu, pusdienot cietuma ēdnīcā vai pavadīt nakti kamerā. Maijā un septembrī 10–18, jūnijā–augustā 9–19, oktobrī–aprīlī Pk–Sv 12–16.

Bizantiešu stila pareizticīgo katedrāle ar zeltītiem kupoliem Liepājas Karostā, celta 20. gadsimta sākumā Krievijas impērijas kara ostai. Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm un spilgtākā Karostas ainavas zīme.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Rīgas pareizticīgo katedrāle Esplanādes parkā, celta neobizantiešu stilā 1876.–1883. gadā pēc Nikolaja Čagina un Roberta Pfluga projekta. Padomju laikā ēkā darbojās planetārijs; tagad tā atkal ir dievnams ar zeltītiem kupoliem un krāšņu interjeru.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknes centrā, atklāts 1939. gadā; to pēc Leona Tomašicka meta veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Padomju vara pieminekli nojauca, un 1992. gadā to atjaunoja; tas ir Rēzeknes un visas Latgales simbols.

Neliels pašvaldības zoodārzs Daugavpils centrā, iekārtots kā mākslīgi džungļi: pitoni, kaimani, karpas koi dīķī, makaki un cukura possumi starp liānām, kā arī truši un jūrascūciņas, kurus bērni var paglaudīt. T–Sv 10–18, pirmdienās un otrdienās slēgts; maksā tikai skaidrā naudā.

Viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924. gadā, priežu mežā Juglas ezera krastā. Te savestas vairāk nekā simts vēsturisku lauku ēku — sētas, baznīcas, vējdzirnavas un pirtis — no visiem Latvijas novadiem; vasarā strādā amatnieki, notiek svētki un gadatirgi.

Militārās vēstures muzejs Pulvertornī un tam piebūvētajā ēkā Vecrīgā. Dibināts 1916. gadā kā Latviešu strēlnieku bataljonu muzejs; ekspozīcijas stāsta par Latvijas militāro vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Dabas vēstures muzejs Rīgas centrā, kura saknes meklējamas 1845. gadā dibinātajā Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Ekspozīcijas par Latvijas dabu, ģeoloģiju, dzīvniekiem un augiem; laba vieta ģimenēm ar bērniem.

Galvenā Latvijas mākslas muzeja ēka Esplanādes malā. Pastāvīgajā ekspozīcijā — Latvijas glezniecība, grafika un tēlniecība no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum; muzeja saknes meklējamas Rīgas pilsētas mākslas galerijā, kas apmeklētājiem atvērās 1869. gadā. O–C 10–18, Pk 10–20, S–Sv 10–17, pirmdien slēgts.

Gaismas pils Daugavas kreisajā krastā — arhitekta Gunāra Birkerta projektēta nacionālās bibliotēkas ēka, kas atvērta 2014. gadā. Bibliotēka dibināta 1919. gadā; ēkā notiek izstādes, un no tās paveras skats pāri upei uz Vecrīgu.

Muzejs, kas stāsta par 51 gadu, kad Latviju pēc kārtas okupēja PSRS (1940–1941), nacistiskā Vācija (1941–1944) un atkal PSRS (1944–1991). Dibināts 1993. gadā; jaunā interaktīvā ekspozīcija, bērniem — ceļvedis lācītis Miks. Katru dienu 10–18, ceturtdienās līdz 19; pieaugušajiem 8 €.

Liepājas bīskapa katedrāle vecpilsētā, 18. gadsimta luterāņu dievnams ar bagātīgu rokoko interjeru. Tās ērģeles savulaik bija lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē; dievnamā notiek ērģeļmūzikas koncerti.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

Mākslas centrs Daugavpils cietokšņa artilērijas arsenālā, veltīts Daugavpilī dzimušajam abstraktā ekspresionisma māksliniekam Markam Rotko. Vienīgā vieta Eiropā, kur pastāvīgi apskatāmi Rotko oriģināldarbi, ko deponējuši mākslinieka mantinieki; notiek arī mainīgas laikmetīgās mākslas izstādes.

Muzejs bijušajā Rīgas Biržas ēkā pie Doma laukuma ar plašāko pasaules mākslas kolekciju Latvijā: no Senās Ēģiptes priekšmetiem līdz Āzijas mākslai un Eiropas glezniecībai. Dibināts 1920. gadā.

Viena no Vecrīgas pazīstamākajām ēkām Rātslaukumā. Pirmais nams te celts 1334. gadā kā tirgotāju noliktava, sapulču un svinību vieta, un no 15. gadsimta vidus to izmantoja Melngalvju brālība — neprecētu tirgotāju un ārzemnieku ģilde. Otrajā pasaules karā nopostīto ēku atjaunoja 20. gadsimta beigās; iekšpusē var apskatīt zāles un pagrabus.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Kādreiz slepens padomju bunkurs apmēram 9 m zem zemes, zem rehabilitācijas centra Līgatnē. Ekskursijā redzama dīzeļelektrostacija, gaisa attīrīšanas iekārtas un sakaru centrs; kafejnīcā var pusdienot 80. gadu stilā, ir arī spēle “Objekts X”. Par ekskursiju laikiem jāsazinās iepriekš.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Brīvdabas muzejs Ventspils Vasarnīcu rajonā par Kurzemes piekrastes zemnieku un zvejnieku dzīvi, starp ēkām — vējdzirnavas. Pa muzeju kursē vairāk nekā 100 gadus vecais šaursliežu tvaika vilciens “Mazbānītis” (1,4 km loks un 3 km līnija līdz “Kalna” stacijai). Pirmdienās slēgts.

Muzejs Alberta ielā, kas veltīts jūgendstilam — stilam, kura ēkas veido trešdaļu Rīgas centra. Atvērts 2009. gadā, tas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma izskatā. Pati iela ir viena no jūgendstila arhitektūras skatlogiem Rīgā.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.

Viena no vecākajām Rīgas baznīcām, hronikās pirmo reizi minēta 1209. gadā; kopš 1523. gada luteriska. Tās smaile vairākkārt sabrukusi un degusi, pēdējoreiz 1941. gadā, un atjaunota 1973. gadā. Ar liftu var uzbraukt torņa skatu galerijā un apskatīt Vecrīgu no augšas.

Vecākais muzejs Baltijā, kas sākās 1773. gadā ar Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privāto kolekciju. Atrodas Doma ansamblī Vecrīgā un glabā lielāko kolekciju par Rīgas vēsturi un kuģniecību.

Kurzemes hercogu baroka pils, ko pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta cēla divos posmos — 1736.–1740. un 1764.–1768. gadā. Greznās zāles un plašais franču dārzs; pamatekspozīcija pieaugušajiem 12 €, dārzs 6 €, kombinētā biļete 17 €.

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtās pils drupas Gaujas ielejas malā; no 1432. gada te bija Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Blakus atrodas 1878. gadā neogotikas stilā celtā Siguldas Jaunā pils, un no pils teritorijas paveras skats uz Gaujas senleju un Turaidu.

Vairs nedarbojoša bāka Zilo kalnu kraujā Slīteres nacionālajā parkā, vairākus kilometrus no jūras. Ķieģeļu torni var apmeklēt, un no tā paveras skats pār mežiem līdz jūrai; tuvumā sākas meža takas.

Trīs blakus esoši nami Mazajā Pils ielā — vecākais dzīvojamo ēku komplekss Rīgā. Katrs nams pārstāv citu laikmetu dzīvojamo māju būvniecībā; ēkās darbojas Latvijas Arhitektūras muzejs.

44 hektāru muzejrezervāts Gaujas krastā pretī Siguldai: atjaunotā mūra pils ar galveno torni, koka baznīca, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas saimniecības ēkas un vairāk nekā 38 ekspozīcijas par lībiešiem un novada vēsturi. Atvērts katru dienu visu gadu (vasarā 9–20); pieaugušajiem 9 €.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.