Apskates vietas Latvijā

Nozīmīgākais katoļu svētceļojumu centrs Latvijā — itāļu baroka bazilika, celta 1768.–1780. gadā un iesvētīta 1800. gadā. Augustā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem te ierodas tūkstošiem svētceļnieku; plaša teritorija ar avotu.

9.–10. gadsimtā apdzīvota latgaļu nocietināta apmetne uz Āraišu ezera salas, ko arheologa Jāņa Apala vadībā daļēji rekonstruēja. Koka mājas uz baļķu klāja ļauj iztēloties, kā šeit dzīvoja pirms tūkstoš gadiem; viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

33 km garš 750 mm platuma dzelzceļš starp Gulbeni un Alūksni — vienīgā šaursliežu līnija Baltijā ar regulāriem pasažieru reisiem. Brauciens ar “Bānīti” cauri Vidzemes laukiem ir piedzīvojums visai ģimenei.

42 m augstais piemineklis, kas atklāts 1935. gadā un veltīts Neatkarības karā kritušajiem karavīriem; tēlnieks Kārlis Zāle. Granīta, travertīna un vara kompozīciju vainago sieviete ar trim zvaigznēm, un tā ir Latvijas brīvības un neatkarības simbols. Pie pieminekļa stāv goda sardze.

Viena no varenākajām Livonijas ordeņa pilīm, ko ap 1213. gadu sāka celt Zobenbrāļu ordenis; no 1481. gada tā bija Livonijas ordeņa mestru pastāvīgā rezidence. Ar laternām rokās pils kalps ved cauri Rietumu tornim un mestra istabai ar 16. gadsimta zvaigžņu velvēm; vasarā darbojas pils dārzs, amatnieku darbnīcas un multimediju izstādes torņos. Maijā–septembrī katru dienu 10–18.

Galvenais Daugavpils pareizticīgo dievnams, kurā var uzņemt 5000 cilvēku. Tas atrodas Baznīckalnā Jaunbūvē līdzās katoļu, luterāņu un vecticībnieku dievnamiem — četras konfesijas vienuviet ir Daugavpils īpatnība.

19. gadsimta sākuma cietoksnis, kura celtniecība sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I rīkojuma pirms Napoleona iebrukuma. Vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskām pārmaiņām; teritorijā ir arī Marka Rotko mākslas centrs.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

33,5 m augsts skatu tornis Dzintaru mežaparkā ar 12 laukumiem dažādos augstumos — no augšas redzamas priežu galotnes un jūras horizonts. Ieeja bez maksas; atvērts katru dienu 9–22 mežaparka darba laikā.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Platākā un augstākā ala Baltijā, Gaujas senlejā pie Siguldas. Tā sāka veidoties pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad pēc ledus laikmeta kušanas ūdeņi izskaloja smilšakmeni; tas ir vecākais tūrisma objekts Latvijā, un uz sienām redzami uzraksti no 17. gadsimta. Ar alu saistīta Turaidas Rozes leģenda.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Zvejniekciems no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Raga kāpas pakājē: tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts un zivju kūpinātava, kā arī liela enkuru un zvejas laivu kolekcija. Jūlijā un augustā ceturtdienās — virvju un tīklu darināšanas meistarklases un zivju kūpināšana. O–Sv, ieeja bez maksas.

Bijušais militārais cietums Liepājas Karostā, celts 20. gadsimta sākumā, tagad muzejs ar izrādes elementiem. Ekskursijā redzamas kameras un karceri, izstāde par Otro pasaules karu un padomju laiku; var piedzīvot “disciplīnas” šovu, pusdienot cietuma ēdnīcā vai pavadīt nakti kamerā. Maijā un septembrī 10–18, jūnijā–augustā 9–19, oktobrī–aprīlī Pk–Sv 12–16.

Bizantiešu stila pareizticīgo katedrāle ar zeltītiem kupoliem Liepājas Karostā, celta 20. gadsimta sākumā Krievijas impērijas kara ostai. Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm un spilgtākā Karostas ainavas zīme.

13. gadsimta pils drupas uz augsta krasta pie Daugavas. 1965. gadā lejpus uzbūvētās hidroelektrostacijas ūdenskrātuve daļēji appludināja pili un ieleju, tāpēc tagad mūri paceļas tieši no ūdens. 16.–17. gadsimtā par pili cīnījās poļi, zviedri un krievi.

Kurzemes pussalas ziemeļu gals Lībiešu krastā, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci. Šeit saskaras divu ūdeņu viļņi, tāpēc peldēties ir bīstami, taču vērot to no krasta ir iespaidīgi; pavasarī un rudenī zemesrags ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām.

Rīgas pareizticīgo katedrāle Esplanādes parkā, celta neobizantiešu stilā 1876.–1883. gadā pēc Nikolaja Čagina un Roberta Pfluga projekta. Padomju laikā ēkā darbojās planetārijs; tagad tā atkal ir dievnams ar zeltītiem kupoliem un krāšņu interjeru.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknes centrā, atklāts 1939. gadā; to pēc Leona Tomašicka meta veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Padomju vara pieminekli nojauca, un 1992. gadā to atjaunoja; tas ir Rēzeknes un visas Latgales simbols.

Neliels pašvaldības zoodārzs Daugavpils centrā, iekārtots kā mākslīgi džungļi: pitoni, kaimani, karpas koi dīķī, makaki un cukura possumi starp liānām, kā arī truši un jūrascūciņas, kurus bērni var paglaudīt. T–Sv 10–18, pirmdienās un otrdienās slēgts; maksā tikai skaidrā naudā.

Viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924. gadā, priežu mežā Juglas ezera krastā. Te savestas vairāk nekā simts vēsturisku lauku ēku — sētas, baznīcas, vējdzirnavas un pirtis — no visiem Latvijas novadiem; vasarā strādā amatnieki, notiek svētki un gadatirgi.

Militārās vēstures muzejs Pulvertornī un tam piebūvētajā ēkā Vecrīgā. Dibināts 1916. gadā kā Latviešu strēlnieku bataljonu muzejs; ekspozīcijas stāsta par Latvijas militāro vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Dabas vēstures muzejs Rīgas centrā, kura saknes meklējamas 1845. gadā dibinātajā Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Ekspozīcijas par Latvijas dabu, ģeoloģiju, dzīvniekiem un augiem; laba vieta ģimenēm ar bērniem.

Galvenā Latvijas mākslas muzeja ēka Esplanādes malā. Pastāvīgajā ekspozīcijā — Latvijas glezniecība, grafika un tēlniecība no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum; muzeja saknes meklējamas Rīgas pilsētas mākslas galerijā, kas apmeklētājiem atvērās 1869. gadā. O–C 10–18, Pk 10–20, S–Sv 10–17, pirmdien slēgts.

Gaismas pils Daugavas kreisajā krastā — arhitekta Gunāra Birkerta projektēta nacionālās bibliotēkas ēka, kas atvērta 2014. gadā. Bibliotēka dibināta 1919. gadā; ēkā notiek izstādes, un no tās paveras skats pāri upei uz Vecrīgu.

Muzejs, kas stāsta par 51 gadu, kad Latviju pēc kārtas okupēja PSRS (1940–1941), nacistiskā Vācija (1941–1944) un atkal PSRS (1944–1991). Dibināts 1993. gadā; jaunā interaktīvā ekspozīcija, bērniem — ceļvedis lācītis Miks. Katru dienu 10–18, ceturtdienās līdz 19; pieaugušajiem 8 €.

Liepājas bīskapa katedrāle vecpilsētā, 18. gadsimta luterāņu dievnams ar bagātīgu rokoko interjeru. Tās ērģeles savulaik bija lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē; dievnamā notiek ērģeļmūzikas koncerti.

Gotiskas Livonijas ordeņa pils drupas Ludzas centrā, celtas senās latgaļu koka pils vietā kā austrumu priekšpostenis tirdzniecības ceļu kontrolei. Saglabājušies iespaidīgi mūru fragmenti, viens trīs stāvu augstumā; no pilskalna skats uz Ludzas ezeriem.

Mākslas centrs Daugavpils cietokšņa artilērijas arsenālā, veltīts Daugavpilī dzimušajam abstraktā ekspresionisma māksliniekam Markam Rotko. Vienīgā vieta Eiropā, kur pastāvīgi apskatāmi Rotko oriģināldarbi, ko deponējuši mākslinieka mantinieki; notiek arī mainīgas laikmetīgās mākslas izstādes.

Muzejs bijušajā Rīgas Biržas ēkā pie Doma laukuma ar plašāko pasaules mākslas kolekciju Latvijā: no Senās Ēģiptes priekšmetiem līdz Āzijas mākslai un Eiropas glezniecībai. Dibināts 1920. gadā.

Viena no Vecrīgas pazīstamākajām ēkām Rātslaukumā. Pirmais nams te celts 1334. gadā kā tirgotāju noliktava, sapulču un svinību vieta, un no 15. gadsimta vidus to izmantoja Melngalvju brālība — neprecētu tirgotāju un ārzemnieku ģilde. Otrajā pasaules karā nopostīto ēku atjaunoja 20. gadsimta beigās; iekšpusē var apskatīt zāles un pagrabus.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Kādreiz slepens padomju bunkurs apmēram 9 m zem zemes, zem rehabilitācijas centra Līgatnē. Ekskursijā redzama dīzeļelektrostacija, gaisa attīrīšanas iekārtas un sakaru centrs; kafejnīcā var pusdienot 80. gadu stilā, ir arī spēle “Objekts X”. Par ekskursiju laikiem jāsazinās iepriekš.

Mākslas parks Abavas senlejā pie Sabiles, valsts nozīmes kultūras piemineklis. 150 hektāros iekārtotas 1–5 km garas pastaigu takas, kurās brīvā dabā izvietoti mākslas darbi un instalācijas; līdz 2018. gadam — Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Brīvdabas muzejs Ventspils Vasarnīcu rajonā par Kurzemes piekrastes zemnieku un zvejnieku dzīvi, starp ēkām — vējdzirnavas. Pa muzeju kursē vairāk nekā 100 gadus vecais šaursliežu tvaika vilciens “Mazbānītis” (1,4 km loks un 3 km līnija līdz “Kalna” stacijai). Pirmdienās slēgts.

Muzejs Alberta ielā, kas veltīts jūgendstilam — stilam, kura ēkas veido trešdaļu Rīgas centra. Atvērts 2009. gadā, tas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma izskatā. Pati iela ir viena no jūgendstila arhitektūras skatlogiem Rīgā.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.

Viena no vecākajām Rīgas baznīcām, hronikās pirmo reizi minēta 1209. gadā; kopš 1523. gada luteriska. Tās smaile vairākkārt sabrukusi un degusi, pēdējoreiz 1941. gadā, un atjaunota 1973. gadā. Ar liftu var uzbraukt torņa skatu galerijā un apskatīt Vecrīgu no augšas.

Vecākais muzejs Baltijā, kas sākās 1773. gadā ar Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privāto kolekciju. Atrodas Doma ansamblī Vecrīgā un glabā lielāko kolekciju par Rīgas vēsturi un kuģniecību.

Kurzemes hercogu baroka pils, ko pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta cēla divos posmos — 1736.–1740. un 1764.–1768. gadā. Greznās zāles un plašais franču dārzs; pamatekspozīcija pieaugušajiem 12 €, dārzs 6 €, kombinētā biļete 17 €.

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtās pils drupas Gaujas ielejas malā; no 1432. gada te bija Livonijas ordeņa landmaršala rezidence. Blakus atrodas 1878. gadā neogotikas stilā celtā Siguldas Jaunā pils, un no pils teritorijas paveras skats uz Gaujas senleju un Turaidu.

Vairs nedarbojoša bāka Zilo kalnu kraujā Slīteres nacionālajā parkā, vairākus kilometrus no jūras. Ķieģeļu torni var apmeklēt, un no tā paveras skats pār mežiem līdz jūrai; tuvumā sākas meža takas.

Trīs blakus esoši nami Mazajā Pils ielā — vecākais dzīvojamo ēku komplekss Rīgā. Katrs nams pārstāv citu laikmetu dzīvojamo māju būvniecībā; ēkās darbojas Latvijas Arhitektūras muzejs.

44 hektāru muzejrezervāts Gaujas krastā pretī Siguldai: atjaunotā mūra pils ar galveno torni, koka baznīca, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas saimniecības ēkas un vairāk nekā 38 ekspozīcijas par lībiešiem un novada vēsturi. Atvērts katru dienu visu gadu (vasarā 9–20); pieaugušajiem 9 €.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.

Platākais ūdenskritums Eiropā Kuldīgas centrā: 249 m plats, pavasara palos līdz 275 m, un 1,8–2,2 m augsts atkarībā no ūdens līmeņa. Blakus — 19. gadsimta ķieģeļu tilts pāri Ventai un Kuldīgas vecpilsēta.

Viena no vecākajām un vislabāk saglabātajām Livonijas ordeņa pilīm, kas kopš 13. gadsimta saglabājusi sākotnējo plānojumu. 700 gados tā bijusi cietoksnis, rezidence, garnizons, skola, karabāze un cietums; 1995. gadā atjaunota un pārvērsta par muzeju.

Skatu laukums 17. stāvā, apmēram 65 m virs pilsētas, Zinātņu akadēmijas augstceltnē, kas pabeigta 1961. gadā un ilgi bija augstākā celtne Latvijā (ap 108 m). Ar liftu uzbrauc līdz 15. stāvam, tālāk divi kāpņu posmi. Darba laiks var mainīties atkarībā no laikapstākļiem.

Memoriālais muzejs Ķīpsalā, atvērts 2012. gadā līdzās Žaņa Lipkes mājai. Otrā pasaules kara laikā Lipke te ierīkoja slēptuvi un izglāba ebrejus no Rīgas geto; ēka iekšpusē atgādina slēptuvi un stāsta par glābējiem.

Ziemā un agrā pavasarī Amatas krastu klintīs izveidojas līdz 10 m augsti ledus kritumi — lielākie parasti pie Vizuļu un Dzilnas iežiem. Atkarībā no ūdens minerāliem ledus ir balts, caurspīdīgs, dzeltenīgs vai pat rozā. Taka bez maksas; bezmaksas stāvvietas pie Melturu un Veclauču tiltiem.

Kamanu brauciens ar pils zirgu Safrānu pa Bīriņu pils dabas parku — garām ainavu parkam un vecajām ūdensdzirnavām līdz Mīlestības ozolam. 30 minūtes — 20 €, stunda — 30 €, līdz 4 cilvēkiem, ar siltām segām; bez sniega — braucieni ratos. Atvērts katru dienu 10–16, nedēļas nogalēs jāpiesakās iepriekš.

Muzejs bijušajā Svētā Jura baznīcā Vecrīgā. Ekspozīcijas “Dizaina process” laikā bērniem atvērta “Dizaina studija”, kur ar darba lapām, kas saistītas ar izstādītajiem darbiem, var izmēģināt keramiku, kinētiku, plakātu dizainu un aušanu.

Latvijas vecākā koncertzāle: slēgtā Mazā zāle celta 1936. gadā un atjaunota 2015. gadā, vasaras Lielā zāle ar ap 2100 vietām — 1963. gadā. Vasarā notiek festivāli un lieli koncerti, ziemā — koncerti Mazajā zālē.

Latviešu tradīciju un amatu nams Jelgavas vecpilsētā ar audēju un keramiķu darbnīcām un māla ceplī: var vērot meistarus, pašam veidot no māla, izmēģināt aušanu, piedalīties maizes cepšanas meistarklasē un uzzināt par Zemgales tautastērpu. Ekskursijas latviešu un angļu valodā.

Latvijas augstākā virsotne — 312 m virs jūras līmeņa Vidzemes augstienē netālu no Madonas. Nepabeigto skatu torni 2012. gadā nojauca, tagad pie karoga masta stāv tā mazā kopija; ziemā kalnā darbojas slēpošanas trases.

Lielākais Latvijas nacionālais parks (ap 918 km²) Gaujas senlejā no Siguldas līdz aiz Cēsīm, dibināts 1973. gadā. Smilšakmens atsegumi un alas, piemēram, Ērgļu klintis, upes ieleja, takas un pilis — ideāla vieta pārgājieniem un laivošanai.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) ekskursijas bijušajā padomju slepenajā kompleksā Irbenē: pastaiga ap 32 m radioteleskopu RT-32, RT-8 tornis ar izstādi par antenu darbu PSRS laikā, vecā RT-16 antena un pazemes tunelis. Sezona no 1. aprīļa līdz 1. novembrim; laiki un pieteikšanās — VIRAC mājaslapā.

Koncertzāle un kultūras centrs Rēzeknē, atklāts 2013. gadā: koncerti, izrādes un festivāli Latgales galvaspilsētā.

Muzejs bijušajā lokomotīvju remonta darbnīcā Pārdaugavā ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Noteiktās dienās bērni var iekāpt vēsturiskajos vilcienos, piemēram, elektrovilcienā ER2 un dīzeļlokomotīvē TE3, vasarā — izbraukt ar rokas drezīnu, bet brīvlaikos notiek darbnīcas.

Drāmas teātris 1902. gadā celtā ēkā, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Izrādes notiek trīs zālēs, galvenokārt latviešu valodā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta nams pie Pilsētas kanāla. Ēka atklāta 1863. gadā kā Rīgas pilsētas teātris; šodien te iestudē operas un baletus, notiek koncerti un viesizrādes.

Koncertzāle Liepājas ostmalā ar dzintarkrāsas fasādi, atklāta 2015. gadā; arhitekts Folkers Gīnke. Liepājas Simfoniskā orķestra mājvieta, notiek arī populārās mūzikas koncerti un izrādes.

Vēsturiskais Lielās ģildes nams Vecrīgā, 19. gadsimta vidū pārbūvēts neogotikas stilā. Tā koncertzālē mājo Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Koka laipa pāri augstajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā: īsais loks 1,5 km (ap stundu), garais 3,5 km (ap pusotru stundu) ved līdz skatu tornim. Laipa bez maksas; stāvvieta apmēram 800 m no laipas, 3 € pirmajā stundā (Mobilly). Laipa nav pielāgota ratiņkrēsliem, lietū var būt slidena, un ziemā sniegu netīra.

Dabas aizsardzības pārvaldes takas Gaujas nacionālajā parkā, kur plašos aplokos dzīvo Latvijas meža dzīvnieki — lāči, vilki, lūši, meža cūkas, brieži un lapsas. Vairāk nekā 5 km taku (2–2,5 h), 22 m augsts skatu tornis un segta platforma ar stiklu pie lūšu aploka; atvērtas visu gadu.

Vienīgā pārceltuve Baltijā, ko pāri Gaujai dzen upes straume: platforma uz divām tērauda laivām, kuru pārcēlājs nostāda straumē. Pēc kara, kad Līgatnes tilti bija sagrauti, to izveidoja vietējiem. Katru dienu 7:30–18; kājāmgājējam vai ar velo 1 € vienā virzienā, auto 3,50 €; nedarbojas augstā vai zemā ūdenī un ledū.

Stikla pūšanas darbnīca Latgales mākslas un amatniecības centrā, kur stiklpūtējs Aleksandrs Logvins veido priekšmetus un skulptūras no izkausēta stikla, un apmeklētāji var paši iepūst stikla pūšanas caurulē (4 € personai, pēc pieraksta). Stikla pūšanas prasme Līvānos ir Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā; centrā ir arī Līvānu stikla muzejs.

Latvijas Universitātes botāniskais dārzs Zasulaukā ar palmu māju un Tropu tauriņu māju, kur no pavasara līdz rudenim starp banānkokiem, kafijkokiem un orhidejām lido eksotiski tauriņi — zilie morfo, pūčtauriņi un citi. Tauriņu māja atvērta katru dienu 10–16, ieeja ar dārza biļeti.

20. gadsimta sākumā celta jūgendstila muiža netālu no Rāznas Nacionālā parka, sākotnēji iecerēta kā mākslas un mūzikas vieta; vēlāk tajā bija skola, militārais štābs, pagasta pārvalde un bibliotēka. Tagad muižā notiek izstādes un ekskursijas, un var īrēt numurus.

Dziesmu un deju svētku galvenā estrāde Mežaparkā; svētki šeit notiek kopš 1955. gada. Pēc pārbūves pirmās kārtas (2018) skatītājiem ir ap 30 000 sēdvietu, un vasarās te notiek lielākie koncerti Latvijā.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

Viens no lielākajiem tirgiem Eiropā — pieci paviljoni, kas pārbūvēti no Pirmā pasaules kara cepelīnu angāriem, un āra tirdzniecības zona. Gaļa, zivis, siers, dārzeņi, maize un garšvielas; paviljonos ēdināšanas vietas ar latviešu ēdieniem, zivīm, grilu un amatalu. Paviljoni 7:30–18, āra tirgus 7–18.

Lielākais viduslaiku dievnams Baltijā, celts kopš 1211. gada. Doma ērģelēs (1884) ir vairāk nekā 6700 stabuļu; regulāri notiek ērģeļmūzikas un kora koncerti.

Lielākā vēsturisko spēkratu kolekcija Baltijā: vairāk nekā 100 automašīnu un motociklu trīs stāvos un 4000 m² platībā — no Benz patentētā motorrata kopijas līdz padomju laika un Kremļa automašīnām un sacīkšu auto. Interaktīvas ekspozīcijas, bērnu rotaļu zona un kafejnīca. Atvērts O–Sv 10–18; pieaugušo biļete — 12 €.

Muzejs Vecrīgā ar ap 8000 porcelāna priekšmetu no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta beigām, kur notiek porcelāna veidošanas un apgleznošanas darbnīcas — piemēram, faktūru iespiešana nelielā porcelāna trauciņā (no 6 gadiem). Darbi gatavi pēc dažām nedēļām; jāpiesakās iepriekš.

Rīgas zoodārza filiāle Kurzemē, dibināta 1996. gadā, vairāk nekā 130 hektāru platībā: plašos aplokos 38 savvaļas dzīvnieku sugas un 12 mājdzīvnieku šķirnes — lāči, lūši, vilki, aļņi, ērgļi un grifi, kiangu ganāmpulks un Latvijas zilās govis. Pastaigai pa takām vajag vairāk nekā stundu; maksā skaidrā naudā.

1986. gadā atklāta bobsleja un kamaniņu trase ar 16 virāžām. No novembra līdz martam pēc iepriekšēja pieraksta var braukt tūristu bobā ar profesionālu pilotu (virs 100 km/h, no 16 gadiem), mīkstajā bobā "Vučko" (no 6 gadiem, kopā ar vecākiem) vai ar "Vardi", guļot uz vēdera.

1969. gadā atklāts trošu ceļš pār Gaujas senleju starp Siguldu un Krimuldu: 1020 m garš, vagoniņš slīd 43 m augstumā. 2024. gadā atjaunots. Reisi kursē ik pēc 20–30 minūtēm visu gadu; biļetes Siguldas kasē vai pie vagoniņa pavadoņa Krimuldā.

Kinoteātris ar greznu vēsturisko interjeru, atklāts 1923. gadā. Rāda Eiropas un pasaules mākslas filmas, notiek kino festivāli un pirmizrādes.

Muiža, kuras vēsture sākas 1484. gadā, — viena no retajām nocietinātajām viduslaiku muižām Baltijā un vienīgā saglabājusies Latvijā. Tajā ir ekonomiskas klases viesnīca ar 15 numuriem un ekskursijas; interjerā jūtama ceļu būvētāju, kas muižu pārvaldīja, roka.

Latgales kulinārā mantojuma centrs Vienības namā, veltīts šmakovkai — Latgales mājas brūvējumam. Interaktīva ekspozīcija trīs zālēs ar autentiskām iekārtām un vairāk nekā 200 priekšmetiem (vecākais no 1890. gada), degustācija (1,50 € par vienu veidu, 3 € par trim) un gida tūre līdz stundai grupai — 16 €. Pieaugušajiem 6 €; aprīlī–oktobrī katru dienu 11–19, ziemā pirmdienās slēgts.

Planetārijs un observatorija Ventspils Jaunrades namā: 8 m kupolā ar 40 vietām rāda 360° filmas par dabu, kosmosu un planētām latviešu, angļu, krievu un lietuviešu valodā. Skaidrās dienās teleskopā var vērot Sauli, bet no septembra līdz aprīlim notiek vakara novērojumi.

Smilšakmens alas Braslas krastā Straupes pagastā, ko izskalojuši pazemes avoti: Ezeralā ir divi pazemes ezeri ar dzidru ūdeni, blakus Upes ala un sufozijas kritenes. Alas apskatāmas tikai gida pavadībā.

Zinātnes centrs, kas darbojas kopš 1995. gada: ap 200 interaktīvu eksponātu par fizikas likumiem un optiskajām ilūzijām, planetārijs, neliels pazemes labirints un “Garāžas teātris” ar skaņas un gaismas eksperimentiem. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni.

Motormuzejs Bauskā ar četrām vēsturisko spēkratu kolekcijām. Otrajā stāvā — galdnieka darbnīca un 1930. gadu saimnieka istabu interjers, notiek arī pagaidu izstādes un pasākumi. Atvērts O–Sv 10–18.

Daugavpils Inovāciju centrs bijušajā kinozālē, atvērts 2022. gada decembrī: interaktīvas ekspozīcijas par fiziku, bioloģiju, dinozauriem, tehnoloģijām un uzņēmējdarbību, roboti un skārienekrāni, kā arī laboratorija eksperimentiem. Atvērts no otrdienas līdz svētdienai 12–18.

Ventspils koncertzāle, atklāta 2019. gadā: Lielajā zālē 578 vietas un Klais firmas koncertērģeles. Ēkā darbojas arī mūzikas vidusskola.

Kosmosa izziņas centrs Cēsīs, atvērts 2023. gadā: divlīmeņu Starptautiskās kosmosa stacijas kopija “Auseklis”, kas savienota ar misiju vadības centru, raķešu, robotu un marsaeģu modeļi, enerģiju ģenerējoša grīda un STEM uzdevumi par izdzīvošanu uz Marsa. Notiek zinātnes šovi, brīvlaikos — astronautu darbnīcas.

Jauna tematiska pastaiga pa UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Kuldīgas vecpilsētu, kas ved uz neparastām vietām, tostarp iekšā vēsturiskā skurstenī. Piemērota skolēnu grupām un pieaugušajiem; 10 € no personas; norisinās no 2026. gada oktobra līdz 2027. gada decembrim; jāpiesakās pa tālruni vai e-pastu.

Porcelāna fabrika Inešos, kur ekskursijā stāsta par fabrikas vēsturi un porcelāna tapšanu, bet darbnīcā var pats apgleznot porcelāna priekšmetu — fabrika to apdedzina un atdod. Uz vietas var iegādāties porcelāna traukus un dāvanas.

Privāts brīvdabas muzejs, dibināts 2008. gadā, apmēram 45 minūšu brauciena attālumā no Rīgas. Septiņas pirtis — sešas pārvestas vēsturiskās un viena jaunbūvēta —, starp tām melnā (dūmu) un baltā pirts; gida stāstījums un pirts procedūras pirtnieka vadībā, darbnīcas un nodarbības bērniem. Ieeja 2 €; stiprā salā un dziļā sniegā apmeklējums var būt ierobežots.

Orientēšanās spēle kājām pa Daugavpili lietotnē “Roadgames”: 59 punkti apmēram 8 km garā maršrutā, spēle ilgst vismaz divas stundas. Komandas pa 2–4 cilvēkiem krāj punktus, izvēloties uzdevumus un sacenšoties ar citām komandām; valodas — latviešu un angļu. Domāta draugiem, ģimenēm un uzņēmumu komandu saliedēšanai, dalībai vajadzīgs iegādāts spēles kods.

Bezmaksas digitāla orientēšanās spēle, kurā, ejot pa Rīgu, var iepazīt pilsētas pieminekļus un publiskās mākslas darbus. To 2026. gada vasarā izveidoja Rīgas pieminekļu aģentūra kopā ar uzņēmumu “Roadgames”; spēle pieejama lietotnē “Roadgames” latviešu un angļu valodā. Der arī kā bezmaksas pastaigas aktivitāte kolēģu vai draugu grupai.

Ventspils zinātnes centrs ostas pusē pie paceļamā tilta, atvērts 2022. gadā: vairāk nekā 80 interaktīvu eksponātu septiņās galerijās — zemestrīces simulators, laika mašīna, virtuālie amerikāņu kalniņi — un atsevišķa galerija mazākajiem. Darbnīcas un zinātnes šovi par papildu maksu.