Apskates vietas Latvijā

Pils pie Mēmeles un Mūsas satekas: vecākā daļa no 15. gadsimta vidus ir vienīgais Livonijas ordeņa cietoksnis, kas celts tieši lielgabaliem, bet jaunākā — 17. gadsimta beigu nocietināta rezidence ar bastioniem. Vienīgā daļēji saglabātā Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Pieaugušajiem 9 €; novembrī–aprīlī 10–16, pirmdien slēgts.

Klasicisma stila muižas pils Tukumā, viena no interesantākajām klasicisma muižām Latvijā. Tajā izvietota daļa Tukuma muzeja kolekcijas, un pili ieskauj parks.

Neogotikas stila pils Ēdoles ezera krastā, ko ieskauj ainavu parks. Sākotnēji to veidoja divas dzīvojamās ēkas, kuras savienoja mūris; valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Sarkano ķieģeļu pils, ko 1901. gadā uzcēla Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils ar torņiem un dārzu ir populāra apskates un svinību vieta Tukuma pusē.

Viduslaiku pils Jaunpilī, kas vairāk līdzinās muižai nekā cietoksnim; mūsdienās tajā ir viesnīca. Pilī var apskatīt telpas un pagalmu, nakšņot un baudīt viduslaiku noskaņu.

Lielākā baroka pils Baltijā, celta 18. gadsimtā pēc Bartolomeo Rastrelli projekta kā Kurzemes hercogu rezidence galvaspilsētā Jelgavā. Tagad ēkā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, bet pagrabā — Kurzemes hercogu kapenes ar sarkofāgiem.

Klasicisma pils Lielupes krastā, viens no izcilākajiem šī stila paraugiem Latvijā, saistīta ar Līvenu dzimtu; blakus angļu stila parks. Kopš 2025. gada jūnija atvērta apmeklētājiem Rundāles pils muzeja pārziņā; pieaugušajiem 5 €. Maijā–septembrī 10–18, oktobrī–aprīlī 10–17, pirmdienās un otrdienās slēgts.

Zoodārzs Mežaparkā pie Ķīšezera, aptuveni 20 hektāru platībā, ar tūkstošiem dzīvnieku no vairākiem simtiem sugu — no žirafēm un lauvām līdz sarkanajām pandām. Tropu mājā mīt putni, rāpuļi, vardes un kukaiņi; zoodārzam ir arī lauku filiāle “Cīruļi” Kurzemē. Līdz turienei aizved 11. tramvajs.

Kurzemes hercogu baroka pils, ko pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta cēla divos posmos — 1736.–1740. un 1764.–1768. gadā. Greznās zāles un plašais franču dārzs; pamatekspozīcija pieaugušajiem 12 €, dārzs 6 €, kombinētā biļete 17 €.

Koka baroka muižas kungu māja, celta 1731.–1732. gadā ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam; Kampenhauzenu dzimta muižu pārvaldīja no 1728. līdz 1939. gadam. Viens no retajiem tik labi saglabātajiem 18. gadsimta koka muižu ansambļiem Latvijā.

Skatu laukums 17. stāvā, apmēram 65 m virs pilsētas, Zinātņu akadēmijas augstceltnē, kas pabeigta 1961. gadā un ilgi bija augstākā celtne Latvijā (ap 108 m). Ar liftu uzbrauc līdz 15. stāvam, tālāk divi kāpņu posmi. Darba laiks var mainīties atkarībā no laikapstākļiem.

Latvijas vecākā koncertzāle: slēgtā Mazā zāle celta 1936. gadā un atjaunota 2015. gadā, vasaras Lielā zāle ar ap 2100 vietām — 1963. gadā. Vasarā notiek festivāli un lieli koncerti, ziemā — koncerti Mazajā zālē.

Muzejs bijušajā lokomotīvju remonta darbnīcā Pārdaugavā ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Noteiktās dienās bērni var iekāpt vēsturiskajos vilcienos, piemēram, elektrovilcienā ER2 un dīzeļlokomotīvē TE3, vasarā — izbraukt ar rokas drezīnu, bet brīvlaikos notiek darbnīcas.

Latvijas Universitātes botāniskais dārzs Zasulaukā ar palmu māju un Tropu tauriņu māju, kur no pavasara līdz rudenim starp banānkokiem, kafijkokiem un orhidejām lido eksotiski tauriņi — zilie morfo, pūčtauriņi un citi. Tauriņu māja atvērta katru dienu 10–16, ieeja ar dārza biļeti.

20. gadsimta sākumā celta jūgendstila muiža netālu no Rāznas Nacionālā parka, sākotnēji iecerēta kā mākslas un mūzikas vieta; vēlāk tajā bija skola, militārais štābs, pagasta pārvalde un bibliotēka. Tagad muižā notiek izstādes un ekskursijas, un var īrēt numurus.

Muzejs Duntes muižā, kur barons Minhauzens dzīvoja ar sievu Jakobīni: vaska figūras, ieroči un medību trofejas, līkie spoguļi un šautuve. Mežā — taka ar 55 koka skulptūrām (1–4,3 km) un 1 km taka līdz “Minhauzena alus kausam”, kā arī izklaides kuģis.

Viens no lielākajiem tirgiem Eiropā — pieci paviljoni, kas pārbūvēti no Pirmā pasaules kara cepelīnu angāriem, un āra tirdzniecības zona. Gaļa, zivis, siers, dārzeņi, maize un garšvielas; paviljonos ēdināšanas vietas ar latviešu ēdieniem, zivīm, grilu un amatalu. Paviljoni 7:30–18, āra tirgus 7–18.

Muiža, kuras vēsture sākas 1484. gadā, — viena no retajām nocietinātajām viduslaiku muižām Baltijā un vienīgā saglabājusies Latvijā. Tajā ir ekonomiskas klases viesnīca ar 15 numuriem un ekskursijas; interjerā jūtama ceļu būvētāju, kas muižu pārvaldīja, roka.